izsijāja
izdāļāja
pienenīte savu zeltu
bagātajiem
nabagajiem -
nežēlojot to - par velti
izsijāja pienenīte
savu sudrabu un zeltu -
savu zeltaino un balto
saulaino un pieneņmedu
- ņemiet - mīļie - es jums dodu
visu savu zelta rotu
savu sudrabu un zeltu
atdodu jums to par velti
atdodu ar mīļu prātu
dzeriet pieneņziedu medu
sijājiet caur saules sietu
zeltainu kā debess rietu
izsijāja
izdāļāja
pienenīte ļaudīm zeltu
sev tā neko neatstāja
tikai savu Dieva rotu -
atplaukt katru jaunu gadu
ziedēt katru pavasari
un no jauna zeltu sijāt
paliekot tur pat kur bija...
/Inese Tora /