Ielogoties
Saturs
Reklāma
pjero-de-nice

Nenožēlot bijušo.

Ik pa brīdim kāds iesaka, ka labāk nožēlot izdarīto kā neizdarīto. Man jau ilgāku laiku (kādu gadu apmēram) šķita, ka kaut kas tur nav pareizi, bet tā īsti noformulēt izdevās tikai šovakar.

Jebkas ko mēs kādā brīdī nolemjam izdarīt, uzrakstīt, pateikt, ... ir labākais no visiem iespējamajiem lēmumiem, balstoties uz mūsu tā brīža zināšanām (mums tajā brīdī pieejamo informāciju) un mums esot attiecīgajā dvēseliskajā, garīgajā un fiziskajā kondīcijā. Un ja mēs būtu varējuši pieņemt labāku lēmumu, tad mēs tā arī būtu izdarījuši. Tāpēc vispār nevajag nenožēlot neko - ne izdarīto ne neizdarīto.
Publicēja: pjero-de-nice
Datums: 27/10/2013 19:04
Lasīts 2025 reizes
Komentāri: 6
7 cilvēkiem patīk šis blogs
Komentāri (6)
samtene7 | 28/10/2013 23:05
un tomēr..ne vienmeŗ tā spontānā rīcība-bez prāta apsvērumiem un loģiskiem pamatojumiem ir tā pareizākā... Reizēm tieši ar darbību emocijās, paļaujoties impulsam un nedomājot, vismaz es, sadaru trakas lietas:)) un reizēm arī esmu sevī sodījusies-nu KĀPēc es tomēŗ neaizskaitīju vismaz līdz 12:)??
leandra | 28/10/2013 09:08
Pilniigi un no sirds piekriitu:))
beatrixyx | 28/10/2013 07:42
Es- tikai un tikai par sevi (jo citus mācīt dzīvot mēs esam varen nadzīgi): neskaitāmas reizes tomēr esmu nožēlojusi, ka- pirms kaut ko izdaru vai pasaku, neesmu noskaitījusi līdz 100 vai vismaz līdz 10...
sau-liiii-te | 27/10/2013 21:03
izprotot šo vieglāk dzīvot. Kompleksu, psiholoģisku traumu, saņemtu no bērnības caur vecākiem, būtu mazāk, ja jebkurš cilvēks, kas ir vecāks, šo kultivētu kā patiesību un ar sapratni, ļaujot bērnam attīstīties caur paša bērna pieredzi, ne uzspiežot (arī aiz mīlestības) svešu, kas savējā
kaisme | 27/10/2013 20:22
Bet ja nu mēs nelemjam, neanalizējam, bet rīkojamies spontāni... Vai vienmēr tā ir rīcība, kas nav jānožēlo?
pjero-de-nice | 27/10/2013 20:51
Arī spontāna rīcība ir lēmuma rezultāts. Lēmuma rīkoties ātri un nevilcinoties, atmetot ilgstošas pārdomas, izsverot daudzus "par" un "pret". Neapzināta lēmuma, ka vilcināšanās un ilgstoša apdomāšana var kaitēt rezultātam. Balstoties tikai uz zemapziņā esošiem, ne apzinātiem faktiem. Ja nepatīk rezultāts, tad jāmeklē kļūdas un jāmācās rīkoties mazāk kļūdaini, bet nožēlot nav vērts.
dzele | 27/10/2013 19:50
Jo kad darījām to pagātnē, tas nozīmē tikai to, ka to vēlējāmies, tā jutāmies. Mēs maināmies, līdz ar to mūsu attieksme pret notikušo ar mainās līdz. Kaut gan arī izņēmumi/ nemainīgas vērtības vai niķi/kas kuram//, tikai apstiprinās likumsakarību par šo.
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas