Nav jau runa par naudu, bet tās daudzumu un saprātīgiem tās tēriņiem

es vispār nesaprotu, ko bāžās tās māmiņas ar saviem padomiem un pamācībām? nu ja grib;es tak paprasīs, ja neprasa tad paši tiek galā. es tādiem vecākiem noteiktu iejaukšanās liegumu bērnu ģimenes veidošanā.

neko jūs no dzīves nesaprotat, :D pareizais modelis ir kad vīramāt pēc kāzām pasaka: nu tā naudiņu abi dosiet man un ja ko gribēsiet pirklt, es izlemšu, vai jums to vajag. tā lūk.(dēliņam 45 gadi.precoties.)

Pazīstu šādu modeli, bet no savas pieredzes- tas ir tā : par naudu nerunājam, sievas nauda ir sievas ziņā, bet vīrs atdod tik, lai nebūtu jāatprasa savām vajadzībām. Vai tad nepieņemami ?

Ir redzēts modelis - sieva konfiscē vīra algu un katru dienu izsniedz pa vienai naudiņai pusdienām. :D :D

Katrā ģimenē ir ar kaut ko atšķirīgs tas finanšu plūsmas modelis... tā kā ir ērtāk un pieņemamak konkrētam pārim. Mēs ar vīru kopīgi kārtojām visas naudas lietas, nu nebija man pieņemami- uzskatīt, ka otra cilvēka nopelnītais kaut kādā ziņā būtu manā pārvaldījumā.

Beatrixyx - sēdies, atzīme ’’teicami’’. Domāju pateikts ir viss un tēmu var slēgt.

Te tiešām jānomierinās- tā ir viņu nauda un tikai viņu pašu iekšējā darīšana, kāds ir tās lietošanas "modelis". Vienmēr ir skaisti, ja vecis pelna vairāk nekā mazāk, bet tas ne vienmēr nozīmē, ka sievai ir neierobežotas piekļuves tiesības viņa makam. Bet visforšāk ir tad, ja sieviete pati spēj nopelnīt tik daudz, lai apmierinātu, citējot Erkilu Puaro, "ne tikai savas vajadzības, bet arī iegribas". Tad neattapsies pie sasistas siles arī gadījumā, ja ar veča maku notiks kas neparedzēts.