larasa
MANS...
Un līdzko sāc smaidīt, uzticēties,
Kāds izgāž ūdens glāzi,
Dzīvības avots pagaist ātri
Pat vēloties to savākt, tas vairs nebūs iepriekšējais -
Dzidrais, tīrais, gaišais stars
Uz mirkli saplūst baltais ar melno
Tavu miesu un prātu pārņem nogurums
Bet ceļš nav beidzies, tas turpinās
Un tu celies, savelc lūpas smaidā un dzīvo
Neskatoties uz neko
Mēs mācāmies
Aujam kājās biezākas zoles zābakus
Un soļojam pār dubļiem, tuksnešiem un upēm
Mēs griežamies un krītam
Un ceļamies
Zinām, ka tā ir mūsu deja, ko nedrīkst apstādināt
Bet gan tikai piemeklēt īstos soļus
Kur ir mans horeogrāfs?
Kāds izgāž ūdens glāzi,
Dzīvības avots pagaist ātri
Pat vēloties to savākt, tas vairs nebūs iepriekšējais -
Dzidrais, tīrais, gaišais stars
Uz mirkli saplūst baltais ar melno
Tavu miesu un prātu pārņem nogurums
Bet ceļš nav beidzies, tas turpinās
Un tu celies, savelc lūpas smaidā un dzīvo
Neskatoties uz neko
Mēs mācāmies
Aujam kājās biezākas zoles zābakus
Un soļojam pār dubļiem, tuksnešiem un upēm
Mēs griežamies un krītam
Un ceļamies
Zinām, ka tā ir mūsu deja, ko nedrīkst apstādināt
Bet gan tikai piemeklēt īstos soļus
Kur ir mans horeogrāfs?
Publicēja: larasa
Datums: 14/06/2013 08:53
Lasīts 1655 reizes
Komentāri: 0
Datums: 14/06/2013 08:53
Lasīts 1655 reizes
Komentāri: 0
0 cilvēkiem patīk šis blogs
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2024
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni