Mana sirds un dvēsele un visas manas sajūtas ir mana dzīve un mana būtība, bet saukt tos par draugiem? Ja sirds saka vienu, bet prāts ko citu vai arī otrādi... un sajūtas dažreiz smacē nost, bet aprunāties īsti un dzirdēt domas tā no malas? Īsts draugs... un to dzīvē ir ne vairāk kā viens vai divi, pieņem tevi tādu kāds tu esi un redzēs visu notiekošo savādāk un pateiks to, ko ar savu prātu, sirdi, dvēseli īsti nesaredzi... kas jebkurā diennakts laikā var atnākt

Nu kāpēc tā visu pārprast ? Kāpēc nevar mīlēt draugus tāpat kā mīl bērnus, māti, māsu, dzimto vietu ? Mīlestība ir plašāks jēdziens nekā pliks sekss.

Kto o čom, bet Krots vsjo ob odnom...

Ir tāds teiciens - ar galvu vajag draudzēties... )))

No temata var secināt ka te nekas nav vienkārši un saprotami :) Sākumā tiek pieminēta parasta klasiskā draudzēšanās, bet tad pilnīgi kā netīšām seko pārlekšana uz pavisām citām sliedēm- kad vairāki draugi vienlaicīgi ir jau kļuvuši par mīļākajiem, kuri dara laimīgu - Jo ’’jūs mīlat " viens otru :) Reāli tomēr ir citādāk - pret draugiem sajūt draudzību, bet mīlestību un draudzību kopā sajūt pret mīļākajiem- nu ja paveicas, protams :-)