tiešām, visu var saprast.he.

Gruuti tantukam... dikti gruuti! :D... uzsauc sarunu, bet patiesiibaa ir gribeejusi vest monologu. Kaada velna peec tad uz komentiem gaidiit, ja tie nav pienjemami? Smejies vesels! :D

to lilla

Par ivritu - עברית

1. Senos laikos (Bībeles laikos, piemēram), svarīgus tekstus rakstīja uz pergamenta -
izmeklētas, un īpaši apstrādātas ādas.
Pergaments bija ļļoti dārgs,
grāmatai vajadzēja ganāmpulku, vai vairākus.

2. Bija ļļoti izdevīgi rakstu maksimāli "kompresēt" - mazāk ādu patērēja grāmatai.
Tādēļ -
nerakstīja patskaņus,
starp vārdiem neatstāja intervālus,
starp teikumiem arī.
Un t.s. "kvadrātraksts" - burtu forma ļauj blīvi, kompakti nosegt lapu ar tekstu.

3. Bieži, seno rakstu pergaments - ir nomazgāts "vēl senāka raksta" pergaments.
Mazgāja nost veco, lai uzrakstītu jauno - pat vairākas reizes uz vienas ādas.

Pergamenta deficītuma uzskatāma ilustrācija -
daži visvērtīgākie teksti, tika atrasti zem mazvērtīgiem jaunajiem.

Nrml, spr1, ltvsk r t vrt :)))

Ref lilla
Ivrits fonētiski līdzīgs daudzām reģiona valodām, bet rakstībā ivritā nelieto patskaņus! Tos vienkārši galvā jāpievieno vajadzīgajās vietās.
Skaidro, ka tas esot tāpēc lai naidnieki nespētu izlasīt... nezinu, cik tas patiesi

Spare1, stāsti nu, kāda ir ivrita struktūra :D Jo piemēru pagrābu no gaisa, vienkārši šķita jautri :D

Ref. anita 51
Ja nevēlies kritiku, var tak izslēgt komentēšanas iespēju, bet, ja gribi tikai glaimojošas atsauksmes, tad labak neraksti - dzīve tā nenotiek.
Kā zināms tikai piecītis patiek visiem... :>)

Ui, te nu gan mani daudzviet pieminēja. Laikam ahtuāla tēma.
Tomēr palikšu ši bloga ietvaros.
Vispirms ref. lilla - kriminākodeksu es cienu, ... :>)
- katrs privāti var noteikt daudz un dažādus ierobežojumus attiecībā uz uzvedību viņa radītajā vidē, t.sk.
rakstīt tikai līdzskaņus( hmmm, laikam labi pārzin ivrita struktūru). Arī nevajadzīgi neizcelt savas domas ar
lielajiem burtiem rakstot. Tomēr šādi noteikumi ir skadri jādefinē un jāievēro abām pusēm ( mana kolēģa
situācija bija, ka viņš divreiz prasīja skaidrojumu, un nevienu reizi viņam neatbildēja).
Par cenzūru jau sauc pavisam ko citu - noteiktas tematikas izslēgšanu vai ierobežošanu, izņemot Likumā noteikto, neskaidrojot kas bija tas iemesls, kas iedarbināja cenzēšanu.

Lai taču katrs rīkojas pēc savas gribas un saprašanas .Ja kādam nepatīk lasīt iekopētos vai pašsacerētos dzejoļus, lai nelasa .Ir ļoti daudz cita ko lasīt un komentēt uz nebēdu, gan pašu vārdiem, gan citu vārdiem teikto.
Kāds ieraksta salkanu dzejoli, toties paša radīts, cits nebeidz vien sodīties par sieviešu dzimumu, un doma, kaut reizēm maz saprotama, tak tomēr paša "dzemdināta"... Bet komentētāju bariem...
Lai taču tantuki un onkas izsakās droši, un komentārus lai dzēš tik pat droši.Tur ārā ir iespēja strīdēties pretī, ja ne citādi, kaut pagriezt muguru un aiziet, bet šeit ?Muguru nepagriezīsi -atliek nepatīkamo dzēst

Interesanti, ja es uztaisīšu lapu un noteikumos ierakstīšu, ka forumā var rakstīt tikai līdzskaņus, es arī būšu kaut ko pārkāpusi, patskaņus dzēšot? :D

Lilla, likums jāzina gan lapu uzturētājiem, gan to slaucītājiem, resp. sētniekiem. Nezināšana taču neatbrīvo no atbildības.
Un vai vari parādīt kādu lapu, kur uzturētāji, moderatori vai citi galma ļaudis savas darbības sauktu par cenzūru?
Apaudzē lapu ar īsākiem vai garākiem (kā mums zināmā) noteikumiem, līdz šie noteikumi kļūst aizdomīgi, resp. tā kā nekādi noteikumi nevar paredzēt visas iespējamās situācijas, tad vajadzētu ar cieņu izturēties pret tiem, kam šie noteikumi būs jāievēro un pieņemt, ka lietotājiem piemīt veselais saprāts.
Citādi nonāk līdz tam, ko dr. Spares kolēģis saucis par gestapo, bet es mēdzu dēvēt par 37.gadu.

Ok, piektdieni, sapratu, ka jebkuram lapas uzturētājam pamatīgi jāizstudē likumi, un nekādā gadījumā nav jānosauc savas darbības par cenzūru :D

jā, un šīs sarunas sācējam ir privāti atnācis konstatējums (tomēr pieņemšu, ka jautājums) ar domu - kāpēc Piektdienim riebjoties dzeja?
1-kārt, lai arī jautājums privāts, tak lieta publiska, tamdēļ atbildu publiski.
2-kārt, kur tas riebums saskatāms? "pašdarināts mājdzejnieks"? - jebkuru dzejā izteiktu rindiņu autots jāsauc par Tautas dzejnieku? "naivisma stilā"? - nevaru palīdzēt, ja attiecīgās rindas saredzu šādas.
Resp. dzejas formā sarakstītu rindu (ar domu, bez domas, ar tūkstoškārt lasītu domu) ir daudz, bet vai tās visas saucamas par dzeju?

Bet dzeja man patīk.

Lilla, tur jau tā lieta, ka likuma pārkāpējs (palasi Krimināllikuma 70-os pantus) tad, kad būtībā viņš tiek paglābts no kriminālatbildības un viņa likuma pārkāpjošie teksti tiek dzēsti, galīgi nevietā brēkā par cenzūru (būtu labāk "paldies!" pateicis). Tā nav cenzūra, tā ir likuma ievērošana (cita lieta, ka tā laipiņa reizēm ir šaura un strīdīga).
Resp. cenzūras liegums nenozīmē visatļautību.
Dr.Spāres teiktais: "Publiskā telpa, vienalga, valstiski vai privāti organizēta, nav cenzējama" ir precīzs, tikai būtu ļoti jauki, ja katram tribīnē kāpušajam būtu gana sakarīgs savs iekšējais cenzors. Ar to pietiktu.
Un, atgriežoties, pie šīs sarunas tēmas (un vai nav vienalga, vai saruna blogos vai diskusijās? pie kam, ja apspēlējamais notikums ir blogos, kāpēc lai par to runātu citur?), tad, apzinoties, cik daudz mums to "cenzoru" (ieksējais, likuma prasītais, noteikumi) ir bēdīgi, ja tiem pievienojas vēl bloga autors.

Ok, junon, lai tā būtu :) Un? :)

Lilla, Spare ir ļoti konkrēti uzrakstījis abos divos komentāros par cenzūras tēmu. Tur neko nevar pārprast :)

Nu ko spare1 domāja, to viņš gan jau mums pats pastāstīs ;) Bet mani ieinteresēja piektdieņa teiktais par cenzūru :) Aizpildu robus zināšanās :D

Nu tā jau var aizrunāties dikti tālu :) Manuprāt, Spare domāja konkrētu portālu, kuru mēs visi labi pazīstam un zinām, kas te pēdējā laikā ir noticis :)

Ok, piektdieni, sāku saprast, ka neesmu stipra terminoloģijā :) Teiksim, ja kāds ir nopublicējis kādu likumos aizliegtu materiālu, bet lapas uzturētājs šo materiālu izdzēš, kā tad to sauc? Par cenzūru vai kā savādāk? :)

kas ar tevi, Lilla?
Par Latvijas pamatlikuma, resp. Satversmes 100.pantu neesi dzirdējumi: "Cenzūra ir aizliegta" ?

Tikai nevejadzētu jaukt likumos (piem. Preses likumā) paredzētos liegumus (rasisms, vardarbība u.c.) ar cenzūru.