Kā tas kādreiz gadās... atverdzejoļu krājumu nevis 1.lapā, bet kaut kur, kur ietrāpās un pagadījās man dzejolis (laikampatiesi man šī tēma aktuāla) :D

Nevienam es nepiederu
vienīgi pati savai dzīvībai piederu
un varbūt mazliet arī tev
kad caur plūdiem un leduspuķēm
caur asarām un smiekliem pa takām
un stidziņām pa ceļiem un sānceļiem
taustu laipu uz tavu sirdi
klusi dungodama sevī kā mantru
"esi ar mani lūdzu esi ar mani" bet
tomēr es nepiederu
nevienam es nepiederu
varbūt vienīgi savai brīvai dvēselei piederu
savai kailai dzīvībai
savām kļūdām un pareizībām un avotam
kurš mani dzirdī un
mazliet arī tev jā tomēr mazliet
arī tev
kad no brīva prāta visu mūžu
kad visu mūžu no brīva prāta
eju eju un eju
uz tavu sirdi

Piederība ir kas cits kas piederēšana- ieskatieties Mīlenbaha vārdnīcā

mīlot mēs otru neiegrožojam un brīvību attīstībai nelaupam... mīlot mes dodam nevis atņemam

cilvēks ir radīts lai būtu brīvs!

atmetot juridiskās nianses, tā piederības sajūta ir gana silta un jauka, ja abiem ir abpusēja vēlme piederēt viens otram, rūpēties un lutināt vienam otru..jauki:) nav ne jausmas, bet skan un varētu būt labi, ja atmet prāta strikto spēli... ļauties

Es nekad negribētu kādam piederēt, jo tas man atgādina verdzību un dzimtbūšanu

Vispār ir jau forši, ja viņš pieder MAN. Un es ar šo daru, kas iepatīkas!!

Bet- ja nu ir otrādi? Kādu laiku ir debešķīgi skaista apziņa, ka " es kādam piederu" -- tas ir tik dzejiski, tik romantiski..
... Bet ja nu šis ņem un sāk to saprast pavisam konkrēti, - sāk prasīt atskaites par katru manu soli, rakāties manā telefonā, jaukties visur, kur vajag un nevajag, kontrolēt, ar ko tiekos, uzskatīt, ka arī mani ienākumi ir "mūsu" ienākumi, un tā tālāk???...

Mans viedoklis: Dievs lai pasargā no tādas "piederēšanas".
Vēl vairāk- tā ir tāda frāžaina klišeja, kas tiek daudzināta vietā un nevietā, un labi piestāv nepārliecinātiem un kompleksainiem cilvēkiem.

<lia> ja tu kādam PIEDERI, tu esi viņa īpašums... un ar to var rīkoties atbilstīgi LIETU Tiesībām, kas CL fiksētas... :>)
Labāk tomēr nepiederēt, bet būt vajadzīgai kādam ( arī otrādi... kādai)... :>)

Ļoti dzīvi un tēlaini iedomājos sievieti kā galveno lietu CL izpratnē un ar to saistītās blakus lietas - būtiskās detaļas, augļus, gulošās nastas... :))))
Bet par bloga tēmu - tā piederēšana reizēm ir traki patīkama...

Tātad - ja pieder, tad uz to attiecas Civillikums.
Dažas tā normas:
Galvenās lietas ir tās, kas ir patstāvīgi tiesību priekšmeti. Bet viss tas, kas pastāv tikai ar galveno lietu, vai pieder pie tās, vai kā citādi ar to saistīts (851. p.), ir blakus lieta.
851. Starp blakus lietām jāizšķir:

1) galvenās lietas būtiskas daļas, to starpā pieaugumi šaurākā nozīmē;

2) galvenās lietas augļi;

3) galvenās lietas piederumi;

4) galvenai lietai taisītie izdevumi un uz to gulošās nastas.

Tā ir ar to piederēšanu... :>)