Stāsts par āboliem un ne tikai... Ir pienācis rudens, mūsu dārzos atkal jau ābolu karuselis visās varavīksnes krāsās, virtuvēs smaržo ābolu ievārījumi un kārtojas mūsu ziemas krātuvītēs, pagurušas saimnieces cilā savus recepšu krājumus, kopā ar āboliem ieliekot pa saules un mīlestības stariņam katrā burciņā, bet stāts būs ne tikai par to...
Stāsts būs par āboliem, bet varbūt ne tikai, par to, ka glabājot ābolus mēs pa vienam apēdam tos, kuri sākuši bojāties, tos labos skaistākos taupot... un tā nekad varam neuzzināt, kā ir iekosties pavisam gardā, sulīgā, gatavā ābolā, varbūt, lai paliek bojātie, katram savs liktenis, bet baudīsim to labo un pašu vērtīgāko, un varbūt šis stāsts nav tikai par āboliem...
vispār jēga bija pirmkārt, tajā, ka esam ļoti taupīgi, un pirmā doma tieši mūsu nevajadzīgā taupība, iedomājos tieši omītes, kas pārlasa ābolus ziemas vakaros un no tiem izgrieztajiem vēl mēģina kaut ko izgatavot, un pārējos atkal noliek pūt kastītēs un tā mūžīgi izgrieztie, veselie gaida savu kartu sapūt, nevis tikt apēstiem, bezjēdzīga nevajadzīga taupība visās jomās ne tikai ābolos, lāpītas zeķes, pāršūtas vecas lietas piebāzti skapji ar sen izmetamām lietām, un ja nu noderēs NENODERĒS, nevajadzīgas attiecības, izmetiet visu, kas vairs neder, bez nožēlas... un dzīvojiet ar prieku... tāda bija mana doma http://www.seksam.lv/img/
smiles/icon_biggrin.gif