sakarā ar krīzi ir kļuvis daudz vairāk tādu cilvēku, kas no rītdienas neko vairs negaida un necer.. daudz vairāk kļuvis cilvēku, kas labāk izvēlas izbaudīt šodienu un neplānot neko nopietnu uz rītdienu un vēl jo mazāk kauko plānot pēc pusgada vai gada.. nemaz nav tik daudz cilvēku, kuri alkst pēc rītdienas..tā gadās

Sliktāk ir dzīvot vakardienā... nepārtraukti izspēlēt scenārijus "kā būtu, ja būtu"...
Sapņojot par rītdienu cilvēks šodien var darīt visu iespējamo, lai rītdiena izdotos, bet dzīvojot vakardienā nav ne šodienas, ne rītdienas...