Paslēp zem lazdas zara Savu sāpošo dienu, Ieroc dziļdziļi zem sniega Vārdu, kas saka- Tev salst. Atnes pie cīruļa ligzdas Sasildīt savu dziesmu. Rītu būs debesu velvei Atkal jau sudraba balss. Bēda un pusbēda vaicā, Kā es pārcietu ziemu? Ieaudu klusumā zvaigznes, Kurām vēl paļauties drīkst. Tagad palūgsim sauli, Lai palīdz vizbuļu gaismu, Dievišķo vizbuļu gaismu Dvēselēs iedēstīt. (Skaidrīte Kaldupe)

MĪLestĪBa Nebeidzas Nekad.. Teic, mīlestība nebeidzas nekad, Ko sacīs sirds, ja pēkšņi tai kāds prasīs! Sirds mīlēta teiks, tas ir tiesa gan! Bet, ko teiks sirds, kas mīlas lauskas lasīs? Tai jāzin tas, ka mīlestība dzimst, Vienmēr no jauna, pat ja vējš nes pelnus, No mīlas gunskura, kas pēkšņi dziest, Kā mākoņus pirms lietus drūmi melnus. Tā nebeidzas, pat tad ja mulsi sirds, Uz brīdi mēmi, pierimusi klusē, Un apjukumā pati jautā sev, Kas viņā tāds, kas nemitīgi pulsē! Tur dzīvība un mīlestība rit, Kas cilvēkam no pirmsākuma dota, Ko Dieva gars, ir mūsos ielicis, Kā pērli, pašu dārgāko starp rotām! Tik tīru, šķīstu, tomēr trauslu gan, Ko viegli ievainot, bet grūti dziedēt, Tāpat, kā saulei nevar pavēlēt, Ka lēkta vietā, tai ir jāsāk rietēt! (Dzidra ČUmakeviČA)

MĪLESTĪBA NAV TIKAI

KAISLE UN SAJŪSMA KARSTA ...

MĪLESTĪBA IR TAD,

KAD ABI SPĒJ PĀRIET

AKMEŅU ŠĶEMBAS,

IZBRIST KRĀČAINUS ATVARUS,

IZSALT STINDZINOŠUS AUKSTUMUS ...

MĪLESTĪBA IR TAD,

KAD AR SKATU SPĒJ

SAPRAST UN PIEDOT ...

MĪLESTĪBA IR TAD,

KAD REIBST GALVA

NO BLAKUS BŪŠANAS

UN MĪLESTĪBAS ...



MĀRĪTE BIKOVSKA.

22.08.2011

MĪLĒSIM ARĪ GRŪTOS BRĪŽOS UN NEGAISOS!

Mīlestība ir brīnumzāles.Mīlēt sevi nozīmē padarit savu dzīvi brīnumu pilnu.( L. Heija )

***********************************************************

*** ((()))>>> Mīlestība, mīlestība - visu lietu patiesība:

******((()))>>> Mīlestība, mīlestība - pielūdzoša uzvedība;

*********((()))>>> Mīlestība, mīlestība - abpusēja sadarbība;

************((()))>>> Mīlestība - mīlestība - līdzjūtības izplatība;

***************((()))>>> Mīlestība, mīlestība - iecietības pilnveidība;

******************((()))>>> Mīlestība, mīlestība - sirdsjūtības saskanība;

********************* ((()))>>> Mīlestība, mīlestība - labsirdības labdarība;

******************((()))>>> Mīlestība, mīlestība - labestības nākamība;

***************((()))>>> Mīlestība, mīlestība - labas gribas veicamība;

************((()))>>> Mīlestība, mīlestība - prieka, miera nesamība;

*********((()))>>> Mīlestība, mīlestība - gudra vārda tālredzība;

******((()))>>> Mīlestība, mīlestība - piedošanas apgaismība;

***((()))>>> Mīlestība, mīlestība - esi vienmēr produktīva!

Daudzi apgalvo, ka mīlestība ir kā sapnis, ko nevar pārtraukt un atkal sapņot tālāk.
Ciniķi pat teic, ka atsākta mīla, tikpat kā jau reiz attaisīts vīns, vairs negaršojot.
Bet tā nav taisnība. Bieži vien pārtraukums nevis samaitā, bet izaudzē jūtas.
Laiks nogludina visas sīkās skabargas, ikdienas gružus, no kuriem nevar izvairīties
visskaidrākās galvas un cēlākās sirdis.
/Anšlavs Eglīti/

Lai mīlestība mūs visus vieno!!

LAI MĪLESTĪBA PASAULĒ

UN GAISMA SIRDĪ IR ...

LAI VIENO CILVĒCI

UN VISU MĪĻO

SPILGTS SAULES , MĪLESTĪBAS STARS ...

LAI SAULĪTE VĒL SILTOS GLĀSTUS DĀVĀ

LAI ZIEDU SKATIENI VĒL PRIECĒ MŪS,

LAI MĪLESTĪBAS VALSIS DEJĀ PLŪST

UN SASIEN VISU CIEŠĀ KAMOLĀ ...

MĀRĪTE BIKOVSKA.

Mums sirdī deg mīla, mums sirdī deg spīts,
mūs reibina veikalā nepirktais vīns,
vai diena, vai vakars, vai pusnakts, vai rīts,
mans acuskats mīlības neatraidīts.

Ir ļaudis kas domā, ka tumsā vien drīkst,
ļaut mīļotās vaigam pie pleca sev slīgt,
ka cilvēkos ejot nav saskarties ļauts,
ka lūkoties acīs ir lielākais kauns.

Tie saka - tā dzejot par mīlību grēks,
to darīt mūs vedinot tumšākais spēks,
tā tiekot uz mūžu mums aptraipīts gods,
un viņsaulē garantēts pelnītais sods.

Tiem atbildu - ne jau mīlā tas grēks,
ne siltākais skatiens taps viņsaulē pērts,
ja gaismā ik pieskāriens mērīts un svērts,
vai piktus par cilvēkiem dēvēt būs vērts?

Mēs zinam, tas cilvēku izdomāts mīts,
ka mīļumu izrādīt gultā tik drīkst,
un tādēļ vien pasaulē karots tiek daudz,
ka iepotēts - tuvāko mīlēt ir kauns..
(wnk andrejs)

MAZA , MELNBALTA BEZDELĪGA
LIDO UN SAVU DZIESMIŅU
JAUTRI ČIEPST ...
MAZA , MELNBALTA BEZDELĪGA
SAVĀ DUBĻU MĀJIŅĀ
MĪĻI AR ACTIŅU MIEDZ ...
LIDO , LIDO
AUGSTU DEBESĪS
LIDO AR VASARAS
BURVĪGĀM ZIŅĀM
LIDO, LIDO ...
AIZNES MĪLAS
VĒSTULI MAZU ...
TUR ES RAKSTĪŠU
LĒNI, LIELIEM,
KRĀŠŅIEM BURTIEM
"MĪĻAIS, SAPŅO
PAR MANI !
... ES TEVI MĪLU ! "

MĀRĪTE BIKOVSKA.
27.07.2011

Ticība, cerība,
mīlestība —
Šās trīs.
Lielāka no tām
mīlestība.
Bet —
bez cerības
šis vainadziņš iziris.

Mīlestība ir stiprāka par visu, ar ko šajā pasaulē saskaramies.

Tā nav saredzama.

To nevar izmērīt-tomēr tā ir pietiekami varena,

lai mirklī mūs pārvērstu līdz nepazīšanai.

Mīlestība mūs ielīksmo un iepriecina

daudz vairāk nekā materiāli labumi

Vai mīlestība var būt grēks?
Tā piezogas tik klusi, maigi,
Tā atmodina dvēseli un sauc,
Lai dalies sāpēs, priekos, laimē
Tu kļūsti mazs vai liels -
Tas atkarīgs no viņas spēka,
Vai tā uz labu vai uz ļaunu
Tev sirdi pagriež, vada, valda.
Jel, Dievs, dod svētību šim spēkam,
Kam nevar pretoties ne ļauns, ne svēts.
Lai mudina uz Tavu gribu,
Ne melnos valgos tin un viļ

MĪLESTĪBAS NEKAD NEVAR BŪT PAR DAUDZ
MĪLĒT-NOZĪMĒ CIEST...
MĪLESTĪBAS VĀRDĀ MĒS
ESAM GATAVI DARĪT LABAS, CĒLAS LIETAS
MĪLESTĪBAS VĀRDĀ MĒS DARAM VISLIELĀKĀS MUĻĶĪBAS...
MĪLESTĪBAS VĀRDĀ
IR KAISLE, SPĒKS UN DEDZINOŠA SAULE...
MĪLESTĪBAS VĀRDĀ...


MĀRIŅA BIKOVSKA.

Mūžības krāsa ir balta.
Kā sniegs.

Mēs mēdzam lepoties ar to,
Mēs, cēlie augstsirdīgie ļaudis:
Ik viens no mums to labāko
Ir dzīvē mīlējis un glaudis.
Nav grūti mīlēt labāko:
Mēs viņā vairāk sevi mīlam;
Pār mums viņš gaismu izstaro
Un savu mirdzumu dod ķīlā.
Bet vai gan daudzi atrastos,
Kas lepni visiem priekšā stātos
Un teiktu: lūk mēs mīlam tos -
Tos atstumtos un nicinātos.
Tik īsta mīla nejautā,
Ko mīlēt, un kāpēc mīlam ?

Taču mīlestība vienmēr ir kaut kas nebijis. Nav svarīgi, vai mēs mīlam vienu, divas vai desmit reizes mūžā - vienmēr mēs sastopamiesar kaut ko jaunu.
Mīlestība var mūs iesviest ellē vai pacelt debesīs, bet tā allaž kaut kur ved. Un mums tā ir jāpieņem, jo tikai mīlestība baro mūsu eksistenci. Atsakoties no mīlestības un baidoties pastiept roku, lai noplūktu augļus no pārpilnā dzīves koka, mēs nomirsim badā. Mīlestība ir jāmeklē, kaut arī tas prasītu garas ciešanu un skumju stundas, dienas vai nedēļas.
Dodoties meklēt mīlestību, mums jāatceras, ka tajā pašā brīdī arī mīlestība dodas mums pretim.
Un izglābj mūs.
(P.Koelju)

MĪLESTĪBA
Tas liegais siltums,
Kas tevī un mani dzīvo –
Tas kā saules mirdzums,
Silda sirdi un acīs zvīļo.

Tas atrod skumju sirdi,
Kas viena kaut kur visumā klīst,
Tā sauc un meklē – tu tāluma dzirdi...
Tavs siltums, tavs mīļums tam pāri līst.

Nu sevi vairs nesajūt vienu –
Tas ierauga ziedu, tas sadzird putnus,
Sāk dzīvi skatīt kā jaunu dienu –
Tas no siltuma liegā – to sauc par mīlestību.

kviens no mums vēlas mīlēt un būt mīlēts. Tādai jābūt lietu kārtībai ikdienā. Diemžēl ne vienmēr tā notiek. Gadās brīži, kad, patiesu mīlestību meklēdami, izmisīgi cīnāmies, pūloties to atrast – visbiežāk šādi gadījumi beidzas ar neveiksmi. Par prieku un apmierinājumu mums, pasaulē visas lietas atrodas līdzsvarā, un tieši tāpēc nereti mīlestība atnāk pie mums uz palikšanu tieši tai mirklī, kad to vismazāk gaidām. Katru no mums vismaz reizi mūžā sagaida Lielā Liktenīgā tikšanās, un pats interesantākais un aizraujošākais šajā “dzīves šaha spēlē” ir tas, ka iepriekš pat neesam varējuši iedomāties par tādu vai citādu situāciju.
Liktenis ir izcils mīlestības stāstu režisors, un ja vēl palīgos nāk asistente Nejaušība, stāsts var sākties. Mīlestība atnāk, notiek, sākas – to var dēvēt, kā katrs saprotam un vēlamies. Mīlestība nekad nav vienāda, tai ir bezgala daudz nokrāsu, smaržu un piepildījuma tieši tik daudz, cik vien uz pasaules ir mīlētāju. Cik no tās spējam paturēt, cik laimes mirkļu nopelnīt un pareizi izprast spēles noteikumus – tas atkarīgs tikai no mums pašiem. Nav divu vienādu mīlestības stāstu, vien katrs no tiem ir vienreizēji skaists savā neatkārtojamībā, notikumu, izjūtu, likteņu izkārtojumā

Joprojām mēģinu sev atbildēt: kā var zināt, ka esmu iemīlējusies? Sevī, citos... dabā, pasaulē, Dievā... kas ir tās pazīmes, pēc kurām var pateikt: jā, nu tad beidzot...