Pilnīgi nepiekrītu... tu nonivelē godīgumu un uzticēšanos, ko katrs cilvēks, vienalga kāds viņš, savā sirdī un dvēselē vērtē ļoti augstu. Kā jutīsies pats, ja tevi nodos tev tuvs cilvēks un būs negodīgs pret tevi? Taču ļoti sāpēs! Būt godīgam un uzticēties (bet ne naivi) otram, ir manas cieņas un pašapziņas vērtība. Ja būsi godīgāks, vispirmāma kārtām pret sevi, tad arī otram nebūs tik viegli melot un krāpties, ja tas nebūs ītens nelietis. Vai dzīvot "savos mēlos", kā tu saki, nav sevis pazemošana?