Reizi pa reizei mocos ar iedvesmas meklējumiem, lai atgrieztos tur, kur kādreiz biju, bet nesapratu. Veco vairs neatgriezt, bet ar varu neielauzīsies vairs tur, no kurienes pats aizgāji...
Par iedvesmu es pārdotu pasauli
Pasauli, kas sapņot liedz...
Nevajag man ilūzas lomas
Nevajag man tukšas pasaules domas,
Nevajag man pasaules zūdošo slavu,
Nevajag!
Labāk tad palieku es viens!
Viss apkārt ir izmiris.
Izmiris un jūtos te siets.
Apnicis padoties, padoties pasaules domām,
Apnicis padoties pasaules smadzeņu krokām.
Apnicis!
Man nevajag pasaules slavas.
Man nevajag pasaules baudas salas,
Man nevajag visu, kas sapņot man liedz.
Man vajag tik vienu.
Satikt pasauļu robežās bez zemiskas slavas
Bez pasaules, kas apkārt tev kliedz.
Bez pasaules, kas sapņot tev liedz
Tikai vienu. Tikai dvēseli sietu
Bez robežām, bez akmeņa kaklā.
Bez izmisuma tvēriena aklā
Man nevajag apkārtni
Man nevajag daudz
Tik iedvesmu un pasauli,
Kas lidot tik sauc
Ja nē. Tad labāk palieku es viens.