„Ja kāds būtu pavaicājis man, es pastāstītu, ka slikta oma ir tāda pati kā debesis – reizēm tās ir zilas, reizēm – pelēkas... ” ierunājās ēzelītis I-ā.

„Bet galvenais ir tas, ka draugi ir un paliek draugi – gan tad, kad saule spīd, gan tad, kad vētra plosās!” priecīgs atsaucās Trusītis.

„Slikta oma” („Piedzīvojumi Simtjūdžu mežā”)