ja runājam konkrēti par tēmu, tad uz grābekļa parasti pirmie uzkāpj tie, kam deguns debesīs!! otrie uzkāpj tie, kam biezās brilles uz acīm - rozā ir visaklākās.. Bet pārējie , kuri tomēr skatās zem kājām , sliktākā gadījumā var uzkāpt tikai uz "mīkstā zelta" ..Negaidi no cilvēka, lai viņš ar domātu tavējo iedomu vārdnīcu rokās!! un nebūs to sāpīgo brīžu ar grābekļiem.

pareizi dari, ka nepiekrīti.. vai nu vienmēr visi vecie ģēniji ir domājuši pareizi... Tas, ka izgājuši cauri grūtībām, ir jāprot novērtēt labo, kas ir.Nenoliedzami, nav jāpīkst, bet jāizdzīvo esošais brīdis..katrs jau esam atšķirīgs- citu baida <grābeklis>, dažam tas bijis, nebijis..

Varbūt tas tevi mierinās... bet tagadne ir fantāzīja - pat šis mirklis, kad tev raksti jau ir pagātnē, un tas kas būs vēl nav pienācīs un kas zina vai pienāks, es par nākotni. Būtībā tagadnes nav... Pastāv tikai vēsture, kuru katrs sagroza pa savam , jo katram sava versija, tātad iespējams mēs vispār dzīvojām katrs sav;’’a pasaulē un tas ka esam saskrējušie ir kaut kāds pārpratums ;o)