Bet rokām nav miera -
Viņas pie krekla
Pogām sniedzās
Un jau es jūtu
Ķermeņa karsto elpu,
Kas kā karsta lava
Liek manām asinīm tecēt
Arvien ātrāk un ātrāk...

Bet Tavas rokas mani stāj
Un lūpas klusi nočukst:
Nesteidzies, mums laika daudz...
Es pamirstu un saprotu,
Ka stāvēt klusi un mierīgi,
Nav man spēkos,
Bet gribās jau Tev klausīt...
Un cīnos es pati ar sevi...
Un uzvaru...