Ir gan dieniņa- cits jau ar pirmajiem atmošanās soļiem dzied un dančo, citam savukārt tāda rūpju rieva pierē, ka nācās paskaidrot- zini savas tiesības, liec savu pretenziju kalnu ar melnu uz balta un liec uz galda) ... aš bail par viņu... dažam atkal kārojas štokoties (dīvaini gan tie štokotāji- sadāļā pa labi, pa kreisi, gandrīz vai šai padarīšanai veltot svētās naktsmiega stundiņas, un pazūd zilās tālēs... nu jau kurais mani vaktējis, tādā veidā) iespējams gūstot ievērojamu gandarījumu... hi :) nu ja jau vajag palīdzēt tādam grūtsirdim, kas man atliek ? Rādās jāsniedz palīdzīga ķepa... ;)

Es, ko es... ?:)...  dziedāšanu atlieku uz šodienas pēčāku laiciņu, arī danču prieki lai druskucīt uzgaida ;) Pārējo gan ar saulainu smaidu... takš palūkojies sev apkārt un sapratīsi- IR VĒRTS PASMAIDĪT UN PAT PALIKT ŠAJĀ BURVĪGAJĀ STĀVOKLĪ !:)