... uzliec man savu roku... nē ne uz pleca, bet tur kur sirds kā negudra sitas... ne jau glāstot, bet vienkārši tā... lai jūtu siltumu, kas strāvo no Tavas rokas manā sirdī...

... uzliec man savu roku... nē ne uz pleca, bet uz kakla, kur pulsu var redzēt pat ar neapbruņotu aci... kur dzīvība rit tik strauji, ka brīžam liekas - tā iztek no manis...

... uzliec man savu roku... nē ne uz pleca, bet uz lūpām, kuras grib vārdus čukstēt, kas izsaka reizē daudz un neko... tik vārdu virknējumu... tik tā mirkļa izjūtas...

... uzliec man savu roku... nē ne uz pleca, bet uz klēpja, kur tauriņi lidinās un sadeg kaisles liesmās... Tavas rokas smagums apslāpēs liesmas un no mierinās tauriņus...

... uzliec man savu roku... vienu... otru... vienkārši apķer mani, lai jūtu, ka Tu man esi...