Kad esam tikko piedzimuši ir cerība, ka kāds par mums parūpēsies. Ar gadiem šī cerība paliek arvien vārgāka, līdz izgaist pavisam. Un ja šo gadu laikā cilvēks nav iemācījies parūpēties par sevi, tad notiek visļaunākais. Tātad galvenā cilvēka misija ir iemācīties dzīvot pašiem.

,,,sīkam putniņam, sīks lidojums:))))

mjā... trūkst pat fantāzijas lidojuma, par kādu ļaunumu ir runa?

..nu kas es par baidītāju - es pats baidos :) ..cik nu redzu no rakuma virspuses, par to arī pastāstu :) ..reāli man nav pamata domāt, ka dzīvē viss ir savādāk - tā , kura dzīvē ir silta, arī te iemanās sev ielikt kauko siltu un pūkainu vārdā.. un tas, kurš dzīvē ir lielībnieks un bļauris, arī te sauc sevi par kaukādu superžaunu vai tml.. āksts ir āksts visur :)

,,,biedē?

~bet dzīvē viss ir savādāk, vai kas ir mainījies
mākoņēnas vienmēr skrien un nestāv vienu viet~vot:)

..te visu var! ..gan pakļakaķ, gan paplakaķ :) .. te viss tāpat kā dabā - katra jauka radībiņa, kas iznāk saulītē, riskē - vai nu sabučos, vai iekļaus kā jauku posmiņu barības ķēdē :) ..krots nav etalons.. viss ir vienkāršāk.. viņš vienkārši ir..vot :)

,,,wau, te tāpat paļaļakaķ izrādās nemaz nevar:))))
veiklībā jāmēras!
un krots4 tāds kā vienīgās un neapstrīdamās patiesības etolons,,,pareizs un precīzs:))) da brosņei... vot!

diezgan neveikla replika pie tik agresīva temata, ja kas :) ..Nu nevaru teikt, ka esmu bijis daudzām skuju takām tuvumā, bet nekad nevienu pliku nav gadījies redzēt..NEKAD :) .. un tie, kuri izskatās nošņurkājušies, parasti ir dzīvi un izturīgi un visbiežāk tusē tuvu miskastēm- vismaz tā man no istabas loga izskatās..vot :)
Bet ja skatamies plašāk, tad pa skuju taku visi aiziet vienādi beigti!!!

,,,gadās,
bet cits tāds pats pliks un nošņurkājies nabadziņš arī aiziet pa skuju taku :))))

... tipa- ar gadiem ietinamies lupatās, sažūstam krunkaini un pārēdamies kā cūkas... tā gadās

ak dies cik fatāli!!!!!!!