Cilvēks ir liels aktieris, un viņam patik lomas, kurās var raudāt. Ir cilvēki, kuriem nav drosmes tvert savu laimi. Kad taa nāk, viņi dzen to prom. Viņi grib nelaimīgi būt, bet tomēr tādi nav, jo viņu nelaime ir viņu laime. Ik viens otram izvaid savas bēdas: ak, cik viņam grūti klājas! bet kādeļ nevar būt otrādi? Kādēļ nevar rādīt labo! Kas mūžīgi daudzina savas klizmas, sāk beidzot tām ticēt. Cik biezi cilvēki paši velti sarūgtina savu dzīvi-un tā taču ir skaista! Tikai sīkam nebūt, bet vienmer lielam būt! Tad arī dzīve būs liela!