Saņēmu dažādus komentus: „Labi pateici!!! Tik tas laiks dažreiz velkas..”
„... bet laika nav... un nepārtraukti atdodot no sevis,cerībā,ka būs,būs... beidzot būs... -tu attopies,ka esi tukša... Tāda ir tā realitāte! Skumji.”
Ak die’s, kā dažbrīd izdodās mīlestību nonivelēt līdz tikai divu pretēju dzimumu attiecību stāvoklim... Protams, saprotams, ka jebkura dzīva cilvēciska būtne tiecas uz divu pusīšu savienošanos vienā, taču gadās dažādi... vai tāpēc uzskatīsim, ka esam palikuši bez mīlestības ????