Nu ko , dzīves ilūzijā katrs aizmirt par patiesajām vērtībām.
Tikai vakar ceļojot ar tumsu pielietajās ielās , kur baisas ēnas liek nobīties un prātā iezogas ķecerīga doma, bet kāpēc kapos pusnaktī nevar nošļūkt no lielā kalna uz dibena kā to darījām bērnībā.
Kurš iemācīja , ka kapos nav pieklājīgi dauzīšanās. bet tomēr man nebūtu pretenzijas, ja pie manis uz kapirm atnāktu mazbērni un ejot prom no tā kalna nošļūktu...