Ar tiem kramiem ir tada interasanta lieta:tie var metaties un trauceet, bet ar domu ka kadreiz tomer noder. Tad viena diena tie tiek izmesti... un tad- pec dazam dienam izradas ka vini tomer bija noderigi, un tagad tadus neatrast pat psa lielu naudu.un vecss kraams ir parverties par eksklyziivu antikvariatu... ta taja dzive gadas - visam ir sava vertiba, tik sava laika, vajag tikai nogadiit . Labs nak ar gaidisanu- silts ar sildisanu...

ai, velosipēdu piemirsu...

Viedi vārdi, viedi vārdi. Izdzīvošanai vairāk nav vajadzīgs par mazumiņu! Pie visa minētā pieplusoju vēl savu laptopu, fotoaparātu un mobilo telefonu! Un vēl bikuc dzeramā...

Jā, bet, kas šodien ir grabaža, rīt varbūt saimniecībā var noderēt... Bezdarbs, konkurence un viss kļūst tik dārgs, tik dārgs... Es labāk krāšu visu vienā lielā kaudzē.

pilnīgi piekrītu - ir vērts peridoski atrotīt piedurknes un bes žēlastības atbrīvoties no visa, kas traucē, lieki aizņem vietu un nomāc - tiklab mantiski, kā emocionāli

Laiku pa laikam jāizmet krāmi-gan mantas ,gan jāizdara revizija dvēselē-tas nav viegli,jo ļoooti žēl. izmest to veco zābaciņu,kas tik ļoti jau spiež,bet tomēr ir tik mīļš un pazīstams.Cilvēkam tiešām vajag ļoti maz-par to pārliecinos arvien vairāk... Bet kāda viegluma sajūta rodas pēc šis akcijas.