anunca
| 29/08/2008 22:54
Šovasar esmu aizvadījusi divus ļoti labus,ļoti tuvus un īstus draugus,vienam 75 gadi bija,otram 51!!!Un sapratu,ka turpmāk priecāšos par to,ka vakarā varu samīļot savus tuviniekus un aiziet gulēt sajutot mīļā cilvēka elpu sev blakus,bet no rīta priecāšos,ka esmu atmodusies,ka elpoju,ka man dota atkal viena diena... Un dzīvoju šodienai,jo es jau nezinu,vai rītdiena man vairs būs... Varbūt skumji,bet patiesi... Un es esmu apmierināta ar to,kas man ir dots!!!Un visvairāk ar saviem draugiem,ar tiem,kuri arī no rīta atver acis jaunai saulei...