Šodien 13-jā dzīves dienā beidzās aprīļa alga. Ārstu konsilijs nonāca pie secinājuma, ka alga beigusies no pilnīgas badošanās. Savā īsajā laika posmā, bet pārbagātai ar notikumiem, alga kā varēja centās pabarot pēc iespējas vairāk izsalkušos, padzirdināt izslāpušos, apģērbt salstošos, pilnībā aizmirstot par sevi. L „Viņa kusa acīmredzot”-atceros, cieši saistīts ar algu-„Bet nečīkstēja un neierāvās sevī!” . Viņa vienmēr atdeva daļu sevis pēc pirmā pieprasījuma, naivi ticēdami prasītājam. Pēdējas dienas uz viņu nevarēja skatīties bez asarām,-tik maz viņas bija palicis. LViņa protams varēja aiziet uzreiz pēc parādīšanās uz pasaules, bet ne tik slikta viņa bija. Viņa gribēja nest prieku pēc iespējas lielākam pieprasītāju daudzumam un maksimāli ilgākā laika periodā. Es gribēju nosaukt viņu par ALGU ar lielo burtu Z, bet valdība cīnījās pret to, lai viņa būtu lielāka. L Un tāpēc viņa paliks manā atmiņā kā parasta, maza aldziņa atnesoša prieku.„Es nevaru dzīvot bez viņas” –iesaucās bezsirdīgais kartiņas pin-kods- „Bez viņas mani vispār aizmirsīs. Atliek vien cerēt, ka viņai būs tādas spējas, ka nākošā alga būs lielāka!”Gribās piebilst-mēs sērojam par priekšlaicīgas aprīļa algas aiziešanu. Aprīļa alga vienmēr paliks mūsu atmiņā, jo daudzas lietas to atgādinās.