Par pareizajiem, jeb pasaules lāpītājiem.
Kas vieniem ir dzīve, viņiem ir melns.
Kas vieniem ir cilvēks, viņiem ir grēks.
Sadurti pirksti pasaules lāpītājiem.
Satraukumā dreboši pirksti par taisnību savu.
Sadurti, cita kļūdas norādot, neveikli cita teicienus izmantojot.
Kur esi tu, pasaules lāpītāj? Kāpēc ar cita diegiem savus tērpus šuj?
Ja domāt proti, tad to dari, bet tas, kas esi - ātri atkailinās.
Vai manā dzīvē kārtību ieviešot, tu savu dzīvo?
Vai pasauli radīji, vai vismaz mani? Ko tad lāpi?
Tāpēc, ej savu ceļu...
... man ne uz tavu pusi.