Liekas,ka viss... Lūdzu piedod man,ka tik stulbi mums izgāja... es kautkā nevarēju,kaut neprātīgi vēlējos,jo,jo,jo... vēlreiz piedod... Ja Tu zinātu cik tas ir nevienkārši,tad tā neteiktu.Es mīlu,bet neizrādu,man sāp,bet es neraudu,jo neuzdrīkstos izrādīt savas emocijas,lai nebūtu vājš,jo man jābūt stipram,lai mani cienītu.Mani žņaudz nost notiekošais ar mums un es apzinos tā cenu,bet esmu mierīgs un ciets kā klints,lai nevienam nebūtu iemesla iekāpt un pabradāt pa manu dvēseli un jūtām... Tās tur ir un paliks mūžīgi,jo Tu man tās radīji jau sen,ieliki tagad,bet es tās sildīšu un dzīvošu ar tām-Viens... Par šīm jūtām neviens nekad nepasmiesies,jo es tās neizrādīju pat Tev-pret kuru tās dzima,auga un bangoja,un mirs līdz ar mani,kad pienāks laiks... Es tiešām ļoti vēlējos,bet... Tā būs labāk mums abiem... Mīlu...