Jaunībā bieži staigāju pa māju dziedādama. pati pat nemanīju, bet reiz mana mammīte teica: -kā tu dzīvi nodzīvosi, tu pat vairs nedziedi? Par ko viņš tevi ir pārvērtis? -
Tagad dziedu, esot kopa ar savām darba kolēģēm izbraukumos, pasākumos.

Man ari savs dzejolis par dziedāšanu dienasgrāmatā atrodams.Bet I.Ziedonis ir ģeniāls.

Dziesma tiešām palīdz! Dziedu kad labs noskaņojums un uzdziedu arī ,kad ir grūtāk... :))

Kad iet grūti kādreiz dziedāju- Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevī. Pēc iepriekšējiem dzismusvētkiem iesēdies- pilna sirds ezaram upe ārā tek (tas no jaukto koru repertuāra )