... klusums. Gribas paklusēt, pabūt klusumā. Mans viesis -Skumjas. Cienasts galdā un kafija kūp...
kā mani plēš pieklājības vējš... matus saveļ kumšķos un nesaka neko... laikam logs bija palicis vaļā! ... acīs krājas stiklains skatiens. Uz kurieni tas vērsts. Man pretīm sēž vēl viens ciemiņš,veca sieviņa., ļaudis to par cerību mēdz saukt. Cik viņa jauka!
Mana labākā draudzene-Pacietība,tur manu roku, mierina: "Neskumsti! Vēl šodiena nav beigusies. Par rītdienu satrauksies rīt." Nja! Viņa prot, bet es- tikai mācos...
Esmu kā mazs pūkains kaķēns: pieglaužos, pamurraju, skatiens pilns uzticības. Ak, mīļā krustmāte-Feja,ļauj man kaut nedaudz par ezi pārvērsties,bet tik uz vienu dienu?! Viņa mani nedzird! Pasmaida un turpina sarunu ar jauko večiņu.
Jūs runājiet! Es paklusēšu,,, Klausīšos.