Mūsu dzīvēs cilvēki nāk un iet. Reti kurš no mums nav aizdomājies par tēmu, kas ir tie sastaptie cilvēki - manā, tavā, mūsu dzīvē. Kāpēc mēs satiekam tieši tos cilvēkus, kurus satiekam. Sabīdās, saveidojās apstākļi, situācijas, notikumi un mūsu dzīvē neizbēgami parādās kāds vai kādi cilvēki. Tas ir tāds fakts vai faktors, kuru mēs īpaši nevaram pat ietekmēt. Brīžiem ir tā, ka mūsu dzīvēs notiek īsta "tautas staigāšana". unājot līdzībās, ..daži cilvēki iemanās staigāt pa to tavu dzīvi iekšā un ārā, daži ienāk tā metodiski, bet citi savukārt epizodiski. Vēl citi ejot garām kaut kā neviļus tai pieskaras, un atstāj tur savus nospiedumus, .. bet citi ienāk uz mirkli, ..un varbūt ienāk tikai lai parādītu sevi. Daži stabili ieņem savas pozīcijas tavā dzīvē uz visu mūžu. Ir arī tādi, kas varbūt gribētu ienākt tavā dzīvē, bet mēs kaut kādu iemeslu dēļ viņus uzskatām par "garāmgājējiem" un ienākt neļaujam. Un tas cilvēks kādu laiku varbūt tur pastāv pie mūsu dzīves sliekšņa, .. pamīņājas pie durvīm, bet tā kā durvis ir slēgtas, tad aiziet. Mēdz būt, ka tas pats cilvēks pie durvīm pieklauvē atkārtoti, bet ja atkal neviens neatver, tad viņš aiziet no tavas dzīves prom pavisam, var nojaust, ka aiziet neizpildot savu misiju tavā dzīvē, ... un iespējams, klauvē pie citām durvīm pie kurām nemaz nebija jāklauvē. Bet ir arī tā, ka garāmgājējus savās dzīvēs ielūdzam kā gaidītus viesus, un šie viesi tur sāk aizsēdēties, .. un beigās vairs nesaprotam, kā no viņiem lai atvadās.. Daži cilvēki izstaigā krustām šķērsām tavu dzīvi domādami, ka ievieš tur vajadzīgās korekcijas, bet daži vienkārši bradā pa to. Un tomēr... mēs paši to izvēlamies vai neizvēlamies, atļaujam vai neatļaujam būt mums apkārt vai līdzās tiem cilvēkiem, kuri ir parādījušies mūsu dzīvē, ... apzināti vai neapzināti, bet kaut kādu iemeslu dēļ esam satikušies.