Jā, jā! Es to daru! Un nekaunos par to skaļi atzīties!
Jā, es kožu, laizu un, ak, šausmas, cik piedauzīgi, es arī sūkāju! Nemaz nezinu, kā citādi nosaukt brīdi kad es to iebāžu mutē un izvelku ārā, ar lūpām aptverot to visu. Pat ne izvelku bet izslidinu. Daru gan to prātīgi, lai kāda pile nenopilētu uz mana dekoltē.
Un daru to ar baudu. Tieši tā! Es ērti apsēžos, kājas saceļu gaisā, pieveru acis un baudu. Baudu lēnām, nesteidzoties, izjūtot uz savas mēles katru niansi.
Patiesībā, to var darīt dažādi. Un viss jau ir atkarīgs no tā formas.
Nē, nu, beigu beigās, var jau arī lietot karotīti. Man ir tāda īpaša, ar garu kātu un skaisti izveidotu rozeti galā. Bet to es pārsvarā lietoju izgaršojot savējo. Tad jau formai nav nozīmes, kāda ir tāda ir. Galvenais ir saturs un lai tā radīšanas process būtu ērts un ātrs.
Un, jā, man tas viss patīk. Jo vecāka kļūstu jo vairāk patīk.
It īpaši tagad, vasarā.
Un, kā to darat jūs?
Kā
jūs ēdat saldējumu?