Kad es sapratu, ka es vienmēr un jebkurā gadījumā esmu īstajā vietā un īstajā laikā un, ka viss, kas notiek, ir pareizi – no tā brīža es atguvu mieru. Tagad es zinu: to sauc par uzticēšanos.
Kad es sāku saprast, ka emocionālas ciešanas un sāpes ir tikai brīdīnājumi man nedzīvot pretēji savai iekšējai būtībai. Es zinu: to sauc būt tam, kas tu esi
Kad es pārstāju laupīt sev brīvo laiku, un es pārstāju plānot grandiozus projektus manai nākotnei. Un pieņemt - Šodien es daru vien to, kas man patīk un sagādā prieku, ko es mīlu un kas manai sirdij liek smiet – un daru to sev pieņemamā veidā un tempā. Tagad es zinu: tas saucas – būt patiesam.
Es atbrīvojos no visa, kas nebija labs man. cilvēkiem, lietām, situācijām un no visa, kas mani vienmēr vilka lejup, prom no manis paša. Sākumā es saucu to par veselīgu egoismu, bet šodien es zinu: tas saucas mīlēt sevi.
Kad es sāku pats sevi mīlēt, es pārstāju gribēt, lai man visur ir taisnība. Tā es arvien mazāk kļudījos.
KAad es sāku sevi mīlēt, es atteicos turpināt dzīvot pagātnē un pārstāju raizēties par sevi un savu nākotni. Šodien es dzīvoju tikai šo acumirkli, kurā viss notiek. Tā es tagad dzīvoju ik dienu.
Kad es to sapratu, atskārtu, ka mums nav jābaidās no sadursmēm, konfliktiem un problēmām ar sevi pašu vai citiem. Jo pat zvaigznes reiz pa reizei eksplodē, un rodas jaunas pasaules. Tagad es zinu, to sauc par dzīvi!