Iniciar sesión
Publicidad
beata

Lielpilsētas ugunis.

Šī brīnišķīgā sajūta, kad naktī atrodies lielpilsētas  centrā!  Apkārt rosība, gaišs kā dienā... Nē, es negribu to pazaudēt lauku klusumā, tajā biedējošajā tukšumā. Kur apkārt tikai koki un krūmi... un zaķi. 
Kur veikalus ver ciet labākajā gadījumā astoņos vakarā un brīvdienās tur neviens nestrādā.  
Gribu lai apkārt būtu daudz gaismas, kino, lielveikali un klubiņi. 
Nu, tas nekas, ka neapmeklēju ne kino ne klubiņus... bet šī sajūta! Sajūta, ka es varu to darīt jebkurā brīdī kad sagribas! 
Un uz veikalu doties pēc desmitiem vakarā. Un apčamdīt bērnu zeķītes un stikla karafes. Kur es nevienam neesmu vajadzīga un neinteresēju. Kur varu slaistīties un grābstīties cik man tīk! Kur kaimiņienēm nerodas jautājumi un viņas nesačukstas ar pārdevēju par to, ka mani, pusmūža tantuku, ir ieinteresējušas tās bērnu zeķes. Jo - viņai tak tas dēls nava tik liels lai rastos mazbērni! Vai tiešām viņai pašai? Eu! Tad jau, laikam, vainīgais būs tas Pēteris, kurš te brīvdienās pie viņas piestaigā. Jeb, mož, Juris? Nu, tas kas viņai tās trubas tīrīja un blīves mainīja. Vai tiešām mainīja?! Varbūt viņi ar kaut ko citu darīja? Vai, vai, vai!! Jāpaprasa būs ciema Anniņai, viņa jau mēdz noiet līdz viņai, gan jau kaut ko zinās.. 
Un mans stūris! Dzimtais stūris, kur uz katra no tiem atrodas viskautkas. Kur smaržo picas, un fri kartupeļi, kur no rīta zvana baznīcas zvani. Kur var sajust kafijas smaržu un vērot kā cilvēki sēž uz kafejnīcas terases un bauda dzērienus. Vai netālajā Statoilā sapulcējušies jaunieši rada vakara kņadu. 
Kā man nepatīk klusums un miers katru dienu! Un ārpilsēta ar savu žilbinošo zaļumu un šausmīgi svaigo gaisu! Ja kas, par gaisu runājot...  
Vecajos laikos, kad vēl darba kolektīvi ar autobusiem brauca ekskursijās, bija gadījums. Reiz kādam onkam sagriezās galviņa un gar zemi bija. Par daudz to svaigo lauku gaisu saelpojies bija. Visi panikā. Labi ka šoferītim ienāca prātā doma iedarbināt busu. Tad nu pienesa onkuliņu pie izpūtēja, lai atžirgst. 
Bet manam papiņam pavisam švaki gāja laikā, kad bija aizbraucis uz laukiem radus apciemot. 
Viņš no tā klusuma gluži vai kurls kļuva. Ausis neturēja. Naktī gulēt nevarēja, bet dienā staigāja kā Dieva nepieņemts. Radiem žēl cilvēka, bet nezināja kā palidzēt.  
Labi, ka, kā reiz, vasaras brīvlaiku pavadīt bija atbraucis kaimiņu puika. Viņam bija no tēva mantots mopēds. Tad nu radiņi manu papiņu uzsēdināja uz mopēda, piesēja pie kaimiņpuikas, lai nenokrīt, un tas pāris stundas pabraukāja pa rajonu, lai papiņš varētu kaut drusku pasnaust. 
Tā kā, pilsētniekiem tie lauki nemaz i labumā neiet. Labāk uzturēties pazīstamā vidē. Bez zvēriem un kukaiņiem. 
Gluži kā tai dziesmā dzied - tuvāk tēva mājām, tuvāk pestītājam         
Jeb tā bija lielveikala  reklāma? Neatceros vairs 

Publicado por: beata
Publicado: 24/08/2016 01:54
Visto: 3122 veces
Comentarios: 12
A 11 personas les gusta este blog
Comentarios (12)
piektdienis | 26/08/2016 19:54
Divas dienas (nu nereāli ilgi!) esmu klusējis par savām šaubām, ka beata mūs āzē - cerot, ka tās (šaubas) apstiprināsies tekstos. Bet nekā. Ja stāstiņā nebūtu papiņš piesiets vizināts uz mopēda, lai pasnaustu - varbūt tik ļoti nešaubītos...
-76182 | 26/08/2016 20:12
no Beatas un viņas papiņa var visko sagaidīt)))
beata | 27/08/2016 00:27
Es nesaprotu, kas vainas manam papinjam un mopedam :-P . Un, paldies, Piektdieni par pacietību :-) Un, kā mans bijušais vīrs teica - nedo ēst, do parunaat .
vaileta | 26/08/2016 17:49
Beata... visu cieņu rakstniecības talantam:) Neko neteikšu par Lielpilsētu, kur esmu dzīvojusi, bet laikam tomēr mazākos rajonos, privātmājās:) Nekas šai jomā man vismaz nav mainījies... esmu izteikts dabas bērns, zaļumu, klusuma un lauku mīļotāja:) Lauki man vienmēr ir bijuši brīnumu pilni no mazotnes, dažādi lopiņi, kurus gribējās samīļot, piedzīvojumi pa upēm, ezeriem, makšķerēšana, tieši tas lauku cilvēku pamatīgums, vienkāršība attieksmē, kas nav šplīnīgajiem pilsētniekiem:) Pat tagad izvairos no burzmas, lielveikaliem, ļaužu masām, kuras mani neuzrunā enerģētiski ar savām tukšajām sejām un plikajām patērētaju interesēm.Paldies Dievam, ka liktenis mani ir aizvedis uz vietu, kur jūtos piederīga:) Man ir savi meži, kas ir mana baznīca, mani ozoli, kuriem glaužos klāt, kad man ir skumji, vientuļi, man patīk manas vietas provinciālisms ar sveicināšanos uz ielas... Bet, kā zināms katram savs:)
beata | 27/08/2016 00:37
Nu ko lai es saku... paldies par mana rakstibas talanta noverteshanu :)
lare | 26/08/2016 08:01
Var jau būt viss tā pa pusei. Svaigais gaiss apskābekļo smadzenes, zaļa zālīte kutina pēdas, ekoloģiski tomāti brokastīs un spožas zvaigznes vakara debesīs. Ar lielo klusumu tā pašvakāk - kādā tuvējā sētā rej suns, drusku tālāk fonā dzirdami steidzīgie auto, bet vēl tālāk jaušami svilpjošie vilcieni. Reizēm šīs urbānās skaņas nomāc putnu klaigas, kas gaisā rada dzīvu trauksmainumu un mieru vienlaicīgi. :)
beata | 26/08/2016 09:52
Ak, Lare!
zhozefine | 25/08/2016 13:45
Labs, beat... kopsh esmu Maarupee, kur miiljaas lielpilseetas tornji caur aabeles zariem njirb, piefikseeju, ka visu laiku fonaa ko iesleedzu... nu netiik man tas klusums... smadzenes spiezh pa auseem laukaa. Citi muuk briivdienaa zaljumos, mees uz Vecriigas brugjiiti:D
beata | 25/08/2016 12:57
La la la!! Vot i padariet man ko, Rīgas mamzelei ! Rokas par īsu, netiekat klāti! Un vēl tur laikos ir šausmas - naktīs pa viensētām staigā robežpārkāpēji un biedē tantukus. Ūūūū! Bet es uzkāpju otrajā stāvā un noslēpjos :)
beata | 25/08/2016 17:35
Kļūdas labojums - ne laikos bet laukos :)
rit | 25/08/2016 11:28
Valodiņa, valodiņa... viss raiti. Bet, nu dikten pārspīlēti! Labāk nekaitini lauciniekus!:)
aglise | 25/08/2016 10:49
Lai nu kā, bet pilsētniekiem ir lielāks stress un īsāks mūžs.
piektdienis | 25/08/2016 10:26
Piekrītu iepriekšējam oratoram - stāsta autore i pļāpa liela, i valodiņa raita - lasi un priecājies, bet nu tās šausmas par laukiem: "biedējošs tuikšums", kur apkārt tikai (kā "tikai"?!?") koki un krūmi - prasās nošauties... Protams, tantes, kas zina labāk par tevi pašu un zina uz priekšu - kā zobu sāpes.
anksa-n | 25/08/2016 10:03
Lasit, forši bet absolūti nepareizi prieštati par laukiem(īstiem laukiem, ne mazpilsētu) tie mēdz būt dažādi.. ar lampām, ar stūklakām, bruģi un mužīgo darba dunu un ar labiem auto..pusstundas attalumā no "civilizācjas".. ak jā un tuvumā nežvangājas neviens bomzis, narkomāns, nav demostrāciju, piketu, slēgtu ielu..
babulis | 24/08/2016 12:11
Lasīju un smaidīju.. forši.
beata | 24/08/2016 12:12
Nu bet... ir tak forši dzīvot Rīgā!
babulis | 24/08/2016 12:14
Pilnīgi piekrītu, kā Rīgas iezemiete ... līdz mugurkaula smadzenēm- mana pilsēta..
beata | 24/08/2016 12:10
Elizebet, vai tad neatpazini manu stūri?
beata | 24/08/2016 12:32
Ak tad samatīji gan! Jā, gribējās paķircināt :P Ceru, ka izlasīs.
silvaana | 25/08/2016 15:11
hehe, tagad izlasiiju :D
beata | 25/08/2016 15:46
Nu ta beidzot!! Es jau sāku nervozēt :)
elizabete000 | 24/08/2016 12:03
beat, tu to pati?
En este momento, solo utilizamos cookies técnicas para garantizar el correcto funcionamiento del sitio web. Más información