Iniciar sesión
Publicidad
meisija2005

Kurš vēl tic laulībai?

Lasot par lielo šķirto laulību skaitu; par pāriem, kam jau ir vairāki kopīgi bērni, taču viņi neprecas; par to, ka tik daudzus bērnus audzina tikai viens no vecākiem utt. nāk prātā doma - varbūt pasaule mainās? Varbūt tagad, kad komunikācija notiek tik ātri - ar internetu, īsziņām, jāmainās arī cilvēku attiecībām. Un tas nav ne labi, ne slikti, tā vienkārši notiks. Varbūt tas ir jauns attīstības (vai varbūt – regresa) līmenis?
 
Te iederēsies kāda psihoterapeita teiktas „Ievā”. Ansis Jurģis Stabingis saka tā (un tas arī varētu būt izskaidrojums):
„Laulības ideja, manuprāt, ir neveselīga, slima. Tā nav dabiska, tā balstās uz pārprastiem ideāliem, un cilvēki nav tik prasmīgi, lai tos ievērotu. Viņi mēģina sev uzlikt latiņu, kuru nespēj pārlēkt.
Ko tad tādu nepiepildāmu laulība pieprasa? Kaut vai to, ka tu esi spiests visur un vienmēr būt kopā tikai un vienīgi ar vienu cilvēku un tikai to vienu izvēlēties sarunām, darbam, seksam, brīvā laika pavadīšanai, problēmu risināšanai. Tikai to vienu un nevienu citu.
Bet mūsdienām raksturīgs tas, ka komunikācija ir daudz, daudz plašāka. Internets ir labākais pierādījums tam, ka mūsdienās cilvēki dažādos līmeņos saistīti daudz vairāk, nekā to vispār atļauj laulība. Laikā, kad visi komunicē ar visiem pateikt, ka tagad man būs viena ļoti ekskluzīva komunikācija tikai ar šo vienu cilvēku…Tas otrs vienkārši nav spējīgs dot man to visu, kas man vajadzīgs, un arī es neesmu spējīgs to dot viņam.
Bet man nav arī skaidra un saprātīga modeļa, ko likt pašreizējā vietā. Vienīgais, kas var līdzēt, - apzināties, ka dzīvoju sistēmā, kur valda šāda greiza kārtība. Mēs mēģinām dzīvot pēc ideāliem, kurus neesam spējīgi īstenot.   
 
It kā viss loģiski, bet kaut kāda tāda dīvaina sajūta…pat nevaru formulēt…nu, ka tas drīzāk būtu regress cilvēku attiecībās, ne progress. Jo vai tad nav dabiski gribēties sev blakus kādu vairāk tā kā savējo cilvēku, uz kuru paļauties, ne tādu pasaules pilsoni, kurš te ir blakus, te nav, jo atradis ko jaukāku un interesantāku.
Protams, te ir vēl viens aspekts – ja cilvēks ilgāk padzīvo viens, viņš pierod pie savas kārtības un nemaz tik ļoti negrib to otru sev tuvu blakus, nu tikai tā – kad sagribas nebūt vienam svētkos vai izklaidēs.  
 
 
 

Publicado por: meisija2005
Publicado: 20/12/2015 15:18
Visto: 2797 veces
Comentarios: 10
A 2 personas les gusta este blog
Comentarios (10)
anksa-n | 22/12/2015 14:17
pēc jaunākā bloga loģikas sanāk, ka sava sieviete(vīrietis) dziīvo atsevišķi..un neguļ vienā gultā
beata | 21/12/2015 19:10
Un paturpinot Lares pēdējās frāzes domu, gribas teikt, ka tieši tādās ģimenēs esošie cilvēki (īpaši sievietes), melo citiem un sāk jau paši ticēt, cik viņi ir laimīgi šajā laulībā, atšķirībā no Tiem (nu, vientuļajiem, kuri mētājās apkārt). Un, vai viņi dzīves beigās varēs atbildēt uz jautājumu - kas es esmu? Un, vai pašam būs gandarījums par nodzīvoto dzīvi??
silvaana | 22/12/2015 14:59
Gan jau ka atbildi uz sho jautaajumu, jebkursh var atrast. Tikai kaada un cik atklaata pret sevi shii atbilde buus... Vismaz "esmu sieviete" vai "esmu viirietis" katrs zinaas ar Beatrixxes paarlieciibu.
lare | 21/12/2015 15:11
-Pārliecības katram savas, tik nav jāpiemēro savējās citiem. Brīvs cilvēks ne vienmēr mētājas apkārt un zināmu apstākļu dēļ, nevēlas laulības. Tās ir tikai konkrēta cilvēka subjektīvas domas, un tikai. -Joprojām uzskatu, ka laulība ir svarīga un nozīmīga sabiedrības šūniņa, kas bērnos izveido dzīves modeli. Pilna ģimene ir vērtība pati par sevi. Un esmu redzējusi kā tas strādā dzīvē. -Žēl, ka bieži nākas redzēt pseido ģimenes, kur kāds no partneriem grābstās pa malām. Pārāk daudz tādu ģimeņu. -Brīvajiem vismaz atkrīt vakaros skatīties acīs saviem tikko piekrāptajiem dzīvesdraugiem. :)
beatrixyx | 21/12/2015 07:43
Varu tikai vārds vārdā atkārtot to, ko saka Silvaana, tur pat nav daudz, ko piebilst, bet citēt un pat apspriest dažādus superatklājumus par laulības idejas "neveselīgumu" ir vienkārši lieki. Priekš tā katram ir sava galva, lai izdarītu secinājumus priekš sevis. Tie, kas vēlas nākotni, stabilitāti un sajūtu, ka kādam esi vajadzīgs, centīsies izveidot un saglabāt normālas, ilgtspējīgas attiecības, bet tie, kas vēlas visu mūžu bezsakarā mētāties apkārt ar sajūtu, ka "man pienākas", un dzīves noslēgumā sev vaicāt "kas es esmu?", var turpināt muldēt par laulības institūcijas nevajadzīgumu. Un vēl: esmu pilnīgi pārliecināta, ka apprecēties un dzīvot ģimenē vēlas Visas. (retie izņēmumi neskaitās). Tās, kas apgalvo pretējo, un tagad sāks protestēt, vienkārši melo, vai ir tik smagi aplauzušās, ka sāk melot arī sev:)
beatrixyx | 21/12/2015 20:47
Ja reiz rakstu ar tādu pārliecību, tad laikam par šo to dzīvē pati esmu pārliecinājusies! Personīgi!! Ne tikai no citu cilvēku dzīvēm, kurās pietiekoši esmu no malas noskatījusies. Un savos gandrīz 50 gados pie šādiem tādiem secinājumiem esmu nonākusi. Kas varbūt skan netīkami ne tikai Beātei, bet ne vienmēr glaimojoši bijuši arī man pašai! Un pret kādiem vēl gadus desmit, .. astoņus... piecus atpakaļ... man pašai būtu kategoriski iebildumi:D Cita starpā- parakstos arī zem Lares teiktā! Un nekādu pretrunu!
silvaana | 22/12/2015 14:56
Taadi skalji apgalvojumi par meloshanu. Varbuut Beatrixx izsakies tikai par sevi? "Ja es, Beatrixxe, teiktu, ka neveelos dziivot lauliibaa, es melotu" Tu neko nezini par taam citaam sievieteem un vinju motiiviem, kuras tikko nosauci par meleem. Varbuut peec 50 arii gribeeshu dziivot lauliibaa, bet shajaa dziives posmaa tas neatbilst maniem kriteerijiem. Un pat ja tas ir tpc, ka kaut kad sen aplauzusies. Tas nenoziimee, ka tgd nedriikstu pilniigi atklaati negribeet preceeties.
beata | 22/12/2015 20:19
Katrs dzīvē ir par kaut ko pārliecinājies. Katram ir sava dzīves pieredze. Un katrs ir nonācis pie Saviem secinājumiem. Tie nekad nebūs vienādi:) Varu arī iekopēt Lares teikto - -Pārliecības katram savas, tik nav jāpiemēro savējās citiem. Bet tas viss ir ar piebildi, ja tas teksts bija domāts man. Jeb varbūt kādai Beātei?
silvaana | 21/12/2015 01:40
Lauliibu tipi ir tik dazhaadi, ka katrs var atrast sev pa praatam. Vieniigi vareetu iebilst par to, ka 20 gadu vecumaa vareetu buut citi lauliibas pamatmeerkji nekaa 40 gadu vecumaa. Arii katram cilveekam dziives laika posmos ir atshkjiriigas veertiibas dziivee, pasaulee, sevii un arii otraa cilveekaa. Tpc neviens nekad nevar zinaat, cik ilgi kas buus un kapeec.
beata | 21/12/2015 16:15
Tieši tā, Silvaana. Galvenais ir to otru atrast ar tādām pašām vēlmēm un mērķiem:) Un, tieši tā - neviens neko nevar garantēt. Tā kā, " izveidot un saglabāt normālas, ilgtspējīgas attiecības" (c), zīmogs pasē nespēj garantēt.
dzeks-daniels | 20/12/2015 23:22
"Ko tad tādu nepiepildāmu laulība pieprasa?" - nav jau tik daudz to nepiepildāmo prasību, sarunāties drīkst ar visiem, kuri to vēlas, ierobežotas ir seksuālas attiecības un jāpiekrīt tam, kurš saka ka laulība ir tā svarīgā atšķirība starp cilvēku sabiedrību un pērtiķu baru. Tikai pirms kopdzīves uzsākšanas abiem iesaistītajiem vajadzētu vairāk padomāt, ko viņi vēlas, cik nopietni un vai uz ilgu laiku.
staburags | 20/12/2015 23:25
Tieši tas - vai uz ilgu laiku jau arī ir tas klupšanas akmens
lare | 22/12/2015 22:33
Ja jau laulāties, tad vismaz uz to brīdi tak domā par "līdz nāve mūs šķirs".
staburags | 20/12/2015 22:48
’’... Mēs mēģinām dzīvot pēc ideāliem, kurus neesam spējīgi īstenot... ’’ Burvīga un patiesa frāze... Bet es varu par sevi pateikt vienu interesantu lietu, ko es sevī pamanīju... pēc izkāpšanas no randiņa gultas, es sev uzdodu jautājumu - Vai es varēšu ilgstoši ar šo jauko būtni uzturēt sevi formā... ?
staburags | 20/12/2015 22:59
tā ir daba un tur es esmu bezspēcīgs pretoties... tā ir jāpieņēm, kā patiesība...
lare | 21/12/2015 09:13
Ar bezspēcīgiem neprecas...
staburags | 21/12/2015 12:44
nu ja... noraustu plecus/
sokolade2005 | 20/12/2015 22:41
Lauliiba ir sadziivojot dziivot...
murminators | 20/12/2015 22:16
Artim daudzējādā ziņā ir taisnība. Meisija, Tavas sajūtas, intuīcija saka Tev priekšā pilnīgi pareizi! Pirmais, ko varu teikt, ir tas, ka laulība ir tā svarīgā atšķirība starp cilvēku sabiedrību un pērtiķu baru. Ja nu tas smalki izglītotais psihoterapeits uzskata, ka pašreiz cilvēku sabiedrība ne ar ko labāka par pērtiķiem nav un vēl to legalizē kā stāvokli, kuram būtu jāpielāgojas, nevis jāmaina, tad no turienes arī viņa secinājumiem kājas aug. Otrkārt, kārtējo reizi ir aizmirsts par bērniem. Par vidi, kurā un kādā viņi aug un kā sekas - cik gatavi pieaugušo dzīvei viņi izaugs, cik noderīgi būs un cik labi vai slikti paši sabiedrībā jutīsies? Acīmredzot, senči zināja, ka bērns izaug drošs tikai tad, ja pirmo 3 gadu laikā māte ir vienmēr blakus, ka bez nemainīga tēva ... būs problēmas ... Citiem vārdiem sakot, - ka stabila laulība ir vide, kurā bērnam ir iespēja izaugt par normālu sabiedrības locekli bez kroplībām raksturā, pasaules uztverē un attieksmē pret apkārtējiem. Šodien, kā redzams, to ir aizmirsuši ne tikai parastie cilvēki ...
lare | 21/12/2015 07:24
Piekrītu
artis77a | 20/12/2015 18:34
Tagad vair snezin, kas ir laulības būtība . Iedomājās, ka tā ir tikai sadzīvošana ar patīkau cilvēku. Tādā gadījumā, kādēļ gan nevarētu precēties homoseksuāli pāri . Bet patiesībā laulība ir kā piekrišana veidot pāri, kas nākuši no saviem vecākiem turpina tautas vai valsts attīstību nākotnē ar saviem bērniem. Un tas vissvarīgākais cik labi šo misiju vecāki veiks. Viņusa vstarpējās attiecības ir paraugs bērniem. Par cik tikai normāla laulība veicina tautas attīstību, tādēļ valsts aizstāv laulību. Paskatiet paši, tikai tās valstis attīstās, kur ir stipras ģimenes, citādi tautas izmirst neskatoties uz materiālo labklājību.
En este momento, solo utilizamos cookies técnicas para garantizar el correcto funcionamiento del sitio web. Más información