"Tev nu gan labi, ka vari tik vēlu celties!"- nosakas kāds mans paziņa, dzirdot manu aizliegumu, līdz 12 mani netraucēt ar zvaniem vai kā citādi, jo es vēl neesmu pamodusies.
Darbā arī visi zin, ka manis tur nav. Tur sēž mans rumpis, bet astrālais ķermenis pienāks klāt tikai ap 12...
Nu neesmu es darītājs no rīta! Labāk pastrādāju vakarā ilgāk, bet, lai no rīta man ir mierīgi.
Neatkarīgi no tā, cikos es ceļos, mostos es tikai ap 12.
Beidzot!! Beidzot arī zinātnieki sākuši par to domāt un secinājuši, ka darba dienas sākšana pirms plkst.10(man -pirms 12) ir līdzvērtīga darbinieku spīdzināšanai, un šāds režīms padarot darbiniekus slimus, pārgurušus un stresa pārņemtus.
Miega trūkums var pat veicināt nemiera sajūtu, aizkaitinājumu, dusmas, impulsīvu rīcību, svara palielināšanos, imunitātes vājināšanos.
Tāpēc vairs nebrīnos, ka esmu tik pikta no rītiem.
Un, tam, ka no rītiem nevaru sareizināt 2x2 ir izskaidrojums. Nē, ne mans blondums un izglītības trūkums, bet tas, ka tik agri man ir bijis jāceļas.
Un tāds savāds vājums uznāk, kad redzu foršu vīrieti... vaaaaiiiii... Tas viss ir no bada. Miega bada.
Un, ka man par šiem gadiem ir pieaudzis svars. Un, lai tie, kuri saka, ka es ēdu par daudz un kustos par maz, tagad tur mutes cieti! Tas viss ir vieni vienīgi stresi un nemiera sajūtas. Dzīve tāda!
Un, manas miesas lielais apjoms nemaz nav tik milzīgs, ja salīdzina ar kosmosu. Un laba cilvēka vajaga daudz.
Reiz kāds pielūdzējs man teica - Tu esi kā jūra... liela un viļņaina! Eh! Pazuda tik viņš kaut kur... Laikam baidījās, ka viļņi aizskalos viņu dziļi jūrā. Vai kājas iestigs slapjajās smiltīs un ka netiks vairs prom..
Jeb vainīgs bija mans stingrais tvēriens...
Nu neesmu es vainīga pie savām dzīves likstām! Man vnk darbs visu dzīvi ir sācies pārāk agri. Lūk!
Bet, pēc tik ilgstošas spīdzināšanas man ir radusies garīga trauma... un vājums.
Tāpēc iešu mazliet atpūsties. Pēc tik ilgas rakstīšanas jūtos mazliet sagurusi .
Beidzot!! Beidzot varēšu atkal atpūsties!
Tikai nedrīkst nogulēt darba dienas beigas