Iniciar sesión
Menú
Publicidad
mazinja89

Pie mākoņa

Spriņģo zaķis pa pļavu, domā-
Kā būtu, ja es spētu lidot.
Pļavas tik zināmas, kā santīms somā
Kuru katrs prasa, lai viņam iedod.


Sadomā mazais tagad prātot.
Apveļas otrādi, ķepas gaisā
Domas tagad viņš cenšas kārtot
Pa modei tagad- katru savā maisā.


Kā būtu tur- augšā būt?
Kā varētu tur nokļūt?
Tam ķepas mazas, tās lēkāt vien radušas
Laukus un mežus tās iepazinušas.


Zaķis saņem sevi rokās
Lec gar priedi- tulīt rāpsies
Zari augsti, pats tik mazs
Sanāk beigās šis ne tas.


Cilpo mazliet bēdīgs mājup
Laiks pie miera likties šim
Nolaiž ausis, skatās augšup
Plaksti veras garausim.


Izbrīnīts un samulsis
Attopas, kur debesis.
Kur es esmu, kā te tiku?
Vai tas viss ir pareizi?


Augstas priedes galā sēžot
Pāri pasaulei met skatu
Mazais sapņotājs, kas beidzot
Savu mērķi piepildījis.


Tā jau reiz’pa reizei gadās, katram būt par mazo zaķi
Kurš ir dzimis spriņģot pļavās, bet te sapņo palidot.
Kur ir pūles, tur ir augļi, bet vai īstā mērķa vārdā
Zaķim jāpieaudzē spārni…


Kam ir ota- tas lai zīmē,
Kam ir rūpes, tas lai gādā
Katrs esam šajā vietā
Pareizajā, neatklātā.


Sapņi piepildās un tomēr, zaķis pamodās un rosās-
Zars pie zara, doma pie domas-
Trepes uztaisījis augstas-
Tagad priedes galā svinēt domu spēku taisās.


Sapnis tas vai īstenība
Mērķis tas vai vienaldzība
Izvērš domu patiesībā
Kas to būtu domājis?..
Publicado por: mazinja89
Publicado: 10/05/2015 09:11
Visto: 1470 veces
Comentarios: 0
A 1 personas les gusta este blog
Comentarios (0)
En este momento, solo utilizamos cookies técnicas para garantizar el correcto funcionamiento del sitio web. Más información