mazinja89
Viens otram cauri
Jūra un smilts.
Tik nesalīdzināmi esības stāvokļi.
Plaša un nevaldāma vējos
Jūra ļaujas savai dabai
Tā ir dzīvības devēja un ņēmēja.
Vētras negaisos tā bagātina sevi, atlaiž un rimstas.
Rīta mierā tā spoguļo debesjumu
Vakara sārtos tā pavada mīlētāju skatus..
Un tur- zem visu kājām mīdīta- smilts..
Sīksīka, nesaskaitāma.
Niecīga, nekustīga, vējā plūstoša.
Kas vieno jūru un smilti?
Neredzams un netverams, bezgala spēcīgs dvēseļu vienotājs- Vējš.
Izmētā, sapurina, izrauj no miera, lai vēlāk varētu baudīt to.
Novērtē savu vietu pasaulē.
Mēs cīnamies vējā, topam tīri.
Tad saules sakarsētās smiltis apskalo jūras viļņi
Klusi, rāmi- nākot arvien tuvāk, cenšoties satvert katru graudiņu
Neatlaidīgi tiecoties pretī svelmei, kas nāk no smiltīm, lai tās atvēsinātu
Jūra satver kvēlošo, alkstošo..
Veldze. Mierinājums .
Smilts ir sevī uzņēmusi vareno, plašo un skaisto, un tapusi par daļu tās.
Jūra ir sapratusi niecību.
Graudiņš pret plašumu, viens otrā, viens otram.
Nesalīdzināmi, nesavienojami, bet savādāk nemaz nevar notikt.
Kur redzēta jūra bez krastiem?
Kur smilts bez ūdens?
Pat tuksnešu kalni lūdz Vējam, lai tas-
Nes prom, nes tālāk no vientulības..
Smilts pie smilts veido zemi un kalnus
Lāse pie lāses, tiktiešām maza lāse pie lāses
Ir bezgalība, radīšana un ceļš.
Kas būtu sausa zeme?
Viens otrā dziļi aiz saprotamā
Neatņemamā un nedalāmā.
Jūra un smilts.
Tik nesalīdzināmi esības stāvokļi.
Plaša un nevaldāma vējos
Jūra ļaujas savai dabai
Tā ir dzīvības devēja un ņēmēja.
Vētras negaisos tā bagātina sevi, atlaiž un rimstas.
Rīta mierā tā spoguļo debesjumu
Vakara sārtos tā pavada mīlētāju skatus..
Un tur- zem visu kājām mīdīta- smilts..
Sīksīka, nesaskaitāma.
Niecīga, nekustīga, vējā plūstoša.
Kas vieno jūru un smilti?
Neredzams un netverams, bezgala spēcīgs dvēseļu vienotājs- Vējš.
Izmētā, sapurina, izrauj no miera, lai vēlāk varētu baudīt to.
Novērtē savu vietu pasaulē.
Mēs cīnamies vējā, topam tīri.
Tad saules sakarsētās smiltis apskalo jūras viļņi
Klusi, rāmi- nākot arvien tuvāk, cenšoties satvert katru graudiņu
Neatlaidīgi tiecoties pretī svelmei, kas nāk no smiltīm, lai tās atvēsinātu
Jūra satver kvēlošo, alkstošo..
Veldze. Mierinājums .
Smilts ir sevī uzņēmusi vareno, plašo un skaisto, un tapusi par daļu tās.
Jūra ir sapratusi niecību.
Graudiņš pret plašumu, viens otrā, viens otram.
Nesalīdzināmi, nesavienojami, bet savādāk nemaz nevar notikt.
Kur redzēta jūra bez krastiem?
Kur smilts bez ūdens?
Pat tuksnešu kalni lūdz Vējam, lai tas-
Nes prom, nes tālāk no vientulības..
Smilts pie smilts veido zemi un kalnus
Lāse pie lāses, tiktiešām maza lāse pie lāses
Ir bezgalība, radīšana un ceļš.
Kas būtu sausa zeme?
Viens otrā dziļi aiz saprotamā
Neatņemamā un nedalāmā.
Jūra un smilts.
Publicado por: mazinja89
Publicado: 10/05/2015 09:10
Visto: 1511 veces
Comentarios: 0
Publicado: 10/05/2015 09:10
Visto: 1511 veces
Comentarios: 0
A 0 personas les gusta este blog
En este momento, solo utilizamos cookies técnicas para garantizar el correcto funcionamiento del sitio web. Más información
© Tauta.lv 2024
Contactar |Publicidad |Aviso legal y términos de uso |Privacidad |Descarga nuestra app