u klusi vēro zvaigznes
Tik daudz dzīvju, ceļu
Un atspīdums vien no sensenām dienām,
Paveras acīm, kas jautā un lūdz
Arī tu esi zvaigzne, kuras
Maigais gaismas stars reiz kāda
Drūmo stāvu apspīdēs
Un ko tu viņam vēstīsi?
Ko tu teiksi un ko mācīsi?
Vai tavs mirdzums būs patvērums?
Vai ceļa rādītājs?
Kas paliks aiz tevis?
Plašums bez gala-tik tāls un neapjaušams
Prāts bez robežām-tik tuvs un izprotams
Kā bezgalība tur un te
Arī zvaigznes dziest, lai dzimtu no jauna.