Kaut kā pēdējā laikā pārāk bieži ir nācies dusmoties un sajusties nevarīgam šai valstī valdošā (no varas puses) stulbuma, alkatības un rijības priekšā. Jā, tā stāsta, - varot arī cīnīties, meklēt taisnību pērkamās tiesās, kurās ieviests sacensības princips, tipa, kuram labāks advokāts, tam taisnība. Ko varu pateikt? Par sevi vispirms varu pateikt vienu. Ja kāds uzņēmējs, redzot, kādi pie mums ir cilvēki attieksmē pret darbu un dzīvi, šausminās ar vārdiem: "Kur tādi rodas?", tad es labi saprotu, kur tādi rodas, jo nav izslēgts, ka pats būšu tādu vidū. Neesmu tālu no solījuma pašam sev nesaistīt nekādus nākotnes plānus, nekādus attīstības projektus ar šo teritoriju. Citiem vārdiem, - neiespringt ne par ko, kas šeit notiek, domāt tikai par sevi un dzīvot bez nākotnes plāniem. Nav tālu, droši vien, arī tā diena, kad saviem sīčiem pateikšu: "Labāk esiet sākumā melnstrādnieki kkur NL, bet pēc gadiem kkas vairāk, nekā uzņēmēji un valdes locekļi šeit. Brauciet neatskatoties prom pie pirmās izdevības uz neatgriešanos!"