Vai var mīlēt divus vīriešus? Mīlēt tā, ka ar katru no vīriešiem ir labi un interesanti, ar katru Tu būtu gatava būt kopā arī ikdienā? Vai var ilgoties pēc diviem, sapņot par diviem, būt kopā te ar vienu, te otru un nevarēt izvēlēties, ja tāda izvēle būtu jāizdara?
Kuru es mīlu pareizi un patiešām, bet pret kuru izjusto vēlāk nosaukšu – nesaprotu, kas man bija uznācis. Vai tas bija egoisms un nevēlēšanās zaudēt ērtības, nevis mīlestība? Vai varbūt tikai pieradums no vienas puses un kaislība no otras?
Izskaidrojumu jautājumam par to, kāpēc var mīlēt divus, sniedzis psihologs Džons Alans Lī (John Alan Lee), piedāvājot savu skatījumu uz mīlestības veidiem. Viņš nosaucis sešus mīlestības pamatveidus, tas nozīmē, ka sakot „es mīlu divus”, Tu, visticamāk, katru mīli citādi. Protams, vislabāk, ja arī viņš Tevi mīl ar tādu pašu mīlestību, citādi pārdzīvojumi ir neizbēgami.
Agape jeb ALTRUISTISKĀ MĪLESTĪBA, kuru spējot izjust tikai apmēram 7% cilvēku. Partneris tiek uzskatīts par likteņa pasniegtu dāvanu un aprūpēts, viņa vajadzību apmierināšana ir vissvarīgākā. Altruistiskais mīlētājs spēj piedot visu, arī krāpšanu. Ja nepieciešams, viņš gatavs doties līdzi iemīļotajam vienalga uz kurieni.
Erosa jeb EROTISKĀS MĪLESTĪBAS pamatā ir fiziska, seksuāla kaislība, balstīta uz emocionālām sajūtām. To mēdz raksturot ar tādiem vārdiem kā “tauriņi vēderā”, „mīlestība no pirmā skatiena”, „klikšķis”; sajūta, ka beidzot satikts īstais. Ja vienīgais, kas saista, ir brīnišķīgais sekss, parasti šāda mīlestība mēdz agrāk vai vēlāk izplēnēt.
Storge jeb DRAUDZĪGĀS MĪLESTĪBAS pamatā iruzticība un drošība, to rakstura sirsnīga pieķeršanās un dziļa emocionāla tuvība. Šādās attiecības retums ir vētraina izskaidrošanās un strīdi. Seksuālās attiecības nav pārāk kaislīgas, bet tas arī nav būtiskākais attiecību aspekts. Partneri balstoties uz kopīgam interesēm un uzskatiem palēnām sadraudzējas un pat īsti nezina, kurā brīdī draudzība pārauga mīlestībā. Ikdiena nespēj noslāpēt viņu jūtas, viņiem patīk mierīgs un zināms dienas ritms un tas, ka partnera rīcība un reakcija dažādās situācijās ir labi paredzama. Šāda mīlestība var izturēt daudzus pārbaudījumus, jo ir noturīga un stabila.
Pragma jeb PRAGMATISKĀ, APRĒĶINA MĪLESTĪBA balstās uz praktiskiem apsvērumiem, piemēram, vēlmes dibināt ģimeni, audzināt bērnus. Partneris ir atzīts par derīgu dzīves mērķu sasniegšanai rakstura īpašību un materiālās stabilitātes dēļ.
Mania jeb MANIAKĀLĀ MĪLESTĪBĀ arī liela loma ir seksualitātei, bet to paspilgtina greizsirdība un privātīpašnieciskas tieksmes. Visas domas riņķo tikai ap partneri, bez viņa dzīvei nav jēgas. Mīlētājs te ir ļoti laimīgs, te krīt galējībās, pieprasot nemitīgus mīlestības apliecinājumus, šauboties par otra jūtām un baidoties viņu pazaudēt.
Ludus jeb MĪLESTĪBA KĀ IZPRIECA, spēle. Sekss ir kā jautra izklaide bez saistībām. Mīlētāji negaida no otra uzticību, un paši to nesola, viņiem pavisam atklāti var būt vairāki partneri.