Iniciar sesión
Menú
Publicidad
meisija2005

Mēs baidāmies nevis no tumsas, bet no nakts domām...

     

Nāk debesis tuvāk...

un klusējot iestājās vakars.
No tevis ja šķīros,
tad kādēļ gan satiekos atkal.

Es nezinu tiešām. ..
Tā rudenī vējš arī nezin,
kad paceļ tas kritušās lapas,
bet kādēļ? viņš nezin.

Jā, kādēļ viņš naktīs
tās noklāj uz zemes tik varošs
un kādēļ no jauna
met ābeļu kailajos zaros...  


/autoru nezinu/
Publicado por: meisija2005
Publicado: 22/01/2015 00:59
Visto: 1730 veces
Comentarios: 0
A 1 personas les gusta este blog
Comentarios (0)
En este momento, solo utilizamos cookies técnicas para garantizar el correcto funcionamiento del sitio web. Más información