Saglabaat jauniibu - reizeem tas skan kaa, ka drusku aizkeeries savos gados... Un jauniiba jau ar katram savaadaaka... Sobriid agriinas jauniibas paarstaavji apmaldijusies tehnologijas. Ne visi, protams, bet daudzi... Man labaak patiik dzirkstelojosi, sprigani un viedi laudis savaa vecumaa... P.S. Lai gala ilgaak buutu svaiga, to ieliek saldeetavaa...

Ar to atšķiroties rietumu un austrumu pasaules domāšana- rietumos vērtība ir jaunība, austrumos- viedums.

Vai gadiem uz priekšu ejot JĀMĀCĀS ir jaunam būt? Diez vai... ja dievs un vecāki nav iemācījuši prieku par dzīvi, mācīties un interesēties par apkārt notiekošo, uzturēt sevi formā un daudzas citas cilvēciskas īpašības un sievietei būt sievišķīgai, skaistai, tad to sāk apgūt pēc 40 ir tā kā mazliet utopiski. Kāda biju agrāk, tāda esmu arī šodien... tikai vairāk pieredzes un sapratnes. Bet piekrītu ka šodien jaunieši pārāk ātri grib kļūt pieauguši... grib visu izbaudīt, izmēģināt un līdz ar to viens otrs tik tiešām jau pēc 40 izskatās un jūtas vecs!

Īsti nesapratu, ko tai 40 gadu vecumā tiku palaidis garām, resp. ko man tad vajadzēja saprast?

Katram vecumam savs skaistums un priekšrocības! :)

Nu nez... dzīvesprieks, interese par pasauli un sevi, par visu jauno utt. (c) nav gluži sinonīms vārdam "jauns".

Protams, par vizuālo tēlu un labu veselību arī jārūpējas, bet ne jau par to šis stāsts. Man jaunība asociējas tieši ar dzīvesprieku, interesi par pasauli un sevi, par visu jauno un iespējām, ar dzirkstelīti acīs un prasmi priecāties, baudīt, izgaršot dzīvi un pamanīt visas fantastiskās krāsas. Diemžēl daudzi šī prasmes iekonservē jau ap 20-30 gadu vecumā un tā arī visu atlikušo mūžu nodzīvo nedzīvodami - jo neviens viņiem nav pateicis, ka var arī savādāk

Diez vai piecdesmit gados var vēlēties jauns būt. Var vēlēties būt jauneklīgs, ar asu prātu un neierūsējušu ķermeni. "Jauna" piecdesmitgadīga jumprava var izskatīties nebaudāma. Katram laikam savs un labi, ja to prot apzināties.