... tads melanholisks noskaņojums... fonā skan Kalniņa dziesmas, bet atmiņā pavīd pavisam ķecerīgs smaids izpilditāja sejā  ... man pietrūkst šo vakaru ar čupā grūžamo   dziesmām un draugu sarunām... uz tikšanos kādreiz maijā   

... mja un ceru ka nebus ilgi jāgaida,   lai atkal dzirdetu šo Tavā izpildijumā   

Tā man mūžam ir mīkla,

tikai liktens to zin,
vai tās mēles tur tīklus
vai vien mežģīnes pin.

Bet tu, re, kā cauri dienām
viņas galvā staro viņš -
pomeranču, pomeranču,
pomeranču vainadziņš.