Ieraudzīt rudenīgā lietus dienā vai sniega putenī, tveicīgā karstā vai pavasara vējainā dienā ko patīkamu, pozitīvo manuprāt cilvēkam vairāk traucē viņa nespēja priecāties par dzīvi vispār, par savu esību šai pasaulē, par savu smaidu pelēkajā ikdienas rutīnā un ne vienmēr ir vajadzīga saule.
Nedomāju ka Paulu Koelju ir kas īpašs... vienkārši viņš pateica to, ko mēs katrs vairāk vai mazāk izjūtam ikdienu un savos pārdomu brīžos.
Ar nepacietību gaidu kad būs ziemas sniegputenis... ļoti patīk pastaigāties un baudīt sniegpārsliņu jeb mazo ziemas jāņtārpiņu mirgojumu gaismā... diez vai kādam vēl tas patīk?