Valoda ir kā savdabīga slimība, tā mēdz "pielipt". Un tieši tāpat, kā no labām grāmatām var aplipināties ar pilnīgāku vārdu krājumu, spēju veidot ko vairāk par vienkāršiem nepaplašinātiem teikumiem vai atsaukt atmiņā skolā dzirdēto par divdabja teicieniem, pavirši, nemākulīgi un dumji teksti aplipina ar paviršību, vienaldzību un muļķību. Ja stulbā valodā ar mums runā no televizora ekrāna, nemanot vien šīs stulbības iespraucas arī mūsu mājās lietotajā valodā; no draugiem vai paziņām diendienā dzirdēti vārdi vai frāzes ātri vien kļūst par daļu no mūsu izteiksmes.
Var turpināt sargāt valodu ar visu iespējamo likuma bardzību, var ierakstīt to Satversmes preambulā un vēl visur kur, taču jāpatur prātā, ka jau tagad vairums pieaugušo latviešu valodas pratēju vienu vai otru preambulas uzmetumu diktātā (vai, nedod Dievs, atstāstījumā) bez kļūdām diezin vai spētu uzrakstīt...

/Pauls Bankovskis/
http://satori.lv/raksts/6430/ Pauls_Ba..._kas_nebiju