Ik pa brīdim kāds iesaka, ka labāk nožēlot izdarīto kā neizdarīto. Man jau ilgāku laiku (kādu gadu apmēram) šķita, ka kaut kas tur nav pareizi, bet tā īsti noformulēt izdevās tikai šovakar.

Jebkas ko mēs kādā brīdī nolemjam izdarīt, uzrakstīt, pateikt, ... ir labākais no visiem iespējamajiem lēmumiem, balstoties uz mūsu tā brīža zināšanām (mums tajā brīdī pieejamo informāciju) un mums esot attiecīgajā dvēseliskajā, garīgajā un fiziskajā kondīcijā. Un ja mēs būtu varējuši pieņemt labāku lēmumu, tad mēs tā arī būtu izdarījuši. Tāpēc vispār nevajag nenožēlot neko - ne izdarīto ne neizdarīto.