Man vairs nav bail no sevis.
Bet es baidos..
Varbūt,
Ir tik grūti .
Spert soli,
Jo no sevis bail.
Tāds kailums,
Manās sajūtās.
Bail,
Tik ļoti bail.
Sirds trīc,
Kā akāciju lapa.
Sajūtas,
Kā rudens lapa- blāva.
Aizpeld prom.
Aizlido pavisam.
Kā stāvēt virsotnē,
Nebaidīties, kliegt.
Tāds klusums.
Tāds nepiepildīts tukšums.
Bail, tik ļoti bail.
Atrastas atmiņas,
Kādā vecā plauktā.
Smaids,
Un asaras.
Rūgtums,
Vai tomēr prieks.
Es smejos.
Kā jūtos?
Man aizraujas elpa,
Sirds straujakā taktī sit.
Mulsums,
Nezino, ko lai gaida.
Grūti,
Spert soļus.
Acīs skatīties,
Tev tik grūti šķiet.
Vēlos skriet,
Pret debesīm pret tumsu.
Aizbēgt!
Vai tomēr atgriezties,
Vai atvadīties?
Es nejūtu vairs..
Neko..
No sevis bail.
Nespēju lūkoties,
Nespēju raudāt, skaļāk kliegt.
No sevis izspiest kripatiņu laimes.
Un..
Tas viss tik grūti šķiet.
Nebeidzams stāsts.
Nebeidzams stāsts,
Neaizvērta lapa.
Es krītu,
Sirds vienā mirklī tukša.
No sevis bail,
Tik ļoti bail.