Tāda rudenīgi apcerīga doma... bet arī šim laikam ir savs skaistums, pievilcība. Man patīk pastaiga rudenīgā lietū (siltā apģērbā) un ar zābaku purngalu patrenkāt brūnganīgās lapas... uzsmaidīt pretimnācējam un saņemt pretī smaidu... bet vai tikai mīļais spēj iedegt gaismu, sasildīt, padzīt nakts vientulību un piepildīt ar cerībām? viņš var to paspilgtināt, dot krāsainību, ja tik vien pašā būs mīlestība... bez tās nekas nebūs...