Iespējams, ka kāds priecāsies šo tielēšanās stāstu lasot, cits ko jauku atminēsies, bet man pavisam noteikti smaids uzradās, šajā drūmajā vakarā, kad apkārt tik klusums vien man.. tas ir šāds:
Sapnis Sapnī maziņš rūķītis man nāk un ar mani atkal tiepties sāk: - Iztaisi man tā un tā, un tā - vienu nakti ogles melnumā, vienu rītu ogles sārtumā. – Taisītu. Bet pasaki – no kā? - Esi dzejnieks – taisi no nekā. Lūdzu, un tad uztaisi vēl tā, lai šai rītā feja pretī nāk, lai mums mūžs ir egles staltumā, lai mums mūžs ir ievas baltumā, lai mēs noreibtu no salduma... Es tam vēlreiz prasu – bet no kā? - Esi dzejnieks – taisi no nekā. – Paiet nakte ogles melnumā, aizkvēl rīti ogles sārtumā, aiziet mūži egles staltumā, nobirst mūži ievas baltumā, esi noreibis no salduma... Kur ir rūķītis? Nu, kā tad tā... Jāsāk viss no gala. No nekā.
Nu ko. Drīz arī manam Rūķītim vārdiņdienas svinības klāt. Būs vien šis dzejolītis jāuzdāvina. Skaisti jāiepako un dāvana gatava.. :)
vivjeena
| 20/07/2013 17:37
Dzejoļa interesantais un jautrais humors lieks pasmaidīt ikvienam. Tas pilns pozitīvas enerģijas. Fantastiski, ka ir izdevies tik jauku dzejoli sarakstīt. Ļoti iepatikās, pasmaidīju es un padalījos ar Jums.. :)
fraise
| 20/07/2013 15:25
brīnišķīgs Vācieša dzejolis. sava vidusskolas laika, zinaju no galvas un bija izrakstīts dzejoļun kladē blakus Elksnes un Ziedoņa dzejoļiem
vivjeena
| 20/07/2013 00:26
Šķiet, ka šī vakara dāmām, mans stāsts iet pie sirds.. :)
vivjeena
| 19/07/2013 23:49
Jauki. Jau 3 cilvēkiem iepaticies šis stāsts :)..
En este momento, solo utilizamos cookies técnicas para garantizar el correcto funcionamiento del sitio web. Más información