Mana sirds un dvēsele un visas manas sajūtas ir mana dzīve un mana būtība, bet saukt tos par draugiem? Ja sirds saka vienu, bet prāts ko citu vai arī otrādi... un sajūtas dažreiz smacē nost, bet aprunāties īsti un dzirdēt domas tā no malas? Īsts draugs... un to dzīvē ir ne vairāk kā viens vai divi, pieņem tevi tādu kāds tu esi un redzēs visu notiekošo savādāk un pateiks to, ko ar savu prātu, sirdi, dvēseli īsti nesaredzi... kas jebkurā diennakts laikā var atnākt