Naktī, kad logs ir ciet,
Zvaigznes lūkoties iet,
Kā tu dzīvojies viena,
Kad ir zudusi diena ?
Caur aizkaru spraugu klusi
Met gaismu uz tavu pusi
Un iedegtās ilgas sirdī
Ar manu atnākšanu dzirdī.
Vai prieks nav atstājis sāpes ?
Vai varu remdēt slāpes ?
Mēma gaismēna pieglausties var
Nemanot, tevi lai neaizskar.
Un jūti, klusums ir tramīgs,
Ar gaismēnām spēlē mānīgs,
Vien dienas atmiņas veras,
Ar vakara tuvumu dzeras.